Pieteicējs Cotleţ kungs izcieta brīvības atņemšanas sodu. Cietuma administrācija atteicās nodrošināt viņam papīru un aploksnes, lai viņš varētu sazināties ar Eiropas Cilvēktiesību tiesu.

Cotleţ kungs sūdzējās, ka cietuma amatpersonas ir pārkāpušas viņa tiesības uz saraksti, nenodrošinot viņu ar materiāliem, kas vajadzīgi saziņai ar Tiesu.

Tiesa uzsvēra, ka tiesības uz saraksti sevī ietver arī tiesības uz rakstīšanas materiāliem. Tas gan nenozīmē, ka valstij jāapmaksā visa ieslodzītā korespondence, ne arī to, ka valstij jānodrošina iespēja ieslodzītajam izvēlēties rakstīšanas materiālus. Tomēr Tiesa uzsvēra, ka konkrētajā lietā cietuma amatpersonas vairākkārt atteica nodrošināt Cotleţ kungu ar materiāliem, kas nepieciešami, lai viņš varētu nosūtīt vēstules Tiesai. Tādējādi tā konstatēja, ka valsts nav izpildījusi savu pozitīvo pienākumu Cotleţ kunga tiesību uz saraksti efektīvai nodrošināšanai.