(Ieslodzījumu vietas – savstarpējie konflikti)
Eiropas Cilvēktiesību tiesa
2013. gada 29. oktobris
Fakti
Pieteicējs F. kungs izcieta brīvības atņemšanas sodu Daugavpils cietumā. Pret viņu, iespējams, tika vērsta citu ieslodzīto vardarbība, jo viņi zināja, ka viņš bija darbojies kā policijas informators un bija sodīts par seksuāla rakstura nozieguma izdarīšanu. Cietuma administrācija bieži viņu pārvietoja no vienas kameras uz otru, tādējādi pakļaujot viņu atmaskošanai no liela skaita citu ieslodzīto.
Sūdzība
Pieteicējs sūdzējās, ka cietuma administrācija nav viņu pārvietojusi uz īpašu cietumu ieslodzītajiem, kas ir sadarbojušies ar policiju, un tā rezultātā viņš ticis pakļauts vardarbībai, pazemojumiem un fiziskām un garīgām ciešanām, tādējādi pārkāpjot Konvencijas 3.pantu.
Tiesas secinājumi
Tiesa atzīmēja, ka ieslodzītie, kas tika turēti aizdomās vai bija notiesāti par seksuāliem noziegumiem, kā arī ieslodzītie, kas iepriekš bija sadarbojušies ar tiesību aizsardzības iestādēm, bija īpaši pakļauti citu ieslodzīto vardarbības riskam. Tiesa atkārtoti uzsvēra, ka nacionālām iestādēm ir pienākums veikt visus pasākumus, kādus pamatoti var no tām sagaidīt, lai novērstu reālus un tūlītējus draudus ieslodzīto fiziskai veselībai, par kuriem iestādes ir informētas vai tām būtu jābūt informētām.
Konkrētajā lietā Tiesa konstatēja, ka cietuma amatpersonas zināja, ka pieteicējs piederēja to ieslodzīto kategorijai, kuri ir īpaši pakļauti citu ieslodzīto vardarbības riskam, tomēr nekas netika darīts, lai mazinātu pieteicēja neaizsargātību. Turklāt neskatoties uz pieteicēja atkārtotiem lūgumiem tikt pārvietotam uz citu cietumu, viņš bieži tika pārvietots starp divām Daugavpils cietuma kamerām, izrādot viņu lielam skaitam ieslodzīto. Tiesa uzsvēra, ka jebkādai neaizsargātu ieslodzīto pārvietošanai jābūt rūpīgi plānotai stratēģijai, lai cīnītos ar vardarbību, kas pastāv starp ieslodzītajiem. Ņemot vērā, ka iestādes zināja, ka pieteicējs piederēja neaizsargātu ieslodzīto grupai, bet nekādi efektīvi pasākumi netika veikti, lai aizsargātu pieteicēja veselību, Tiesa konstatēja Konvencijas 3. panta pārkāpumu.