Eiropas Cilvēktiesību tiesa
2007. gada 13. novembris
Fakti
Saskaņā ar statistiku Čehijas Republikā romu bērni daudz biežāk tika uzņemti specialajās skolās, nekā citi bērni. Viņi attiecīgi veidoja vairākumu speciālo skolu skolēnu vidū.
Pieteicēji, romu izcelsmes bērni, tika uzņemti speciālajās skolās parastās sākumskolas vietā pēc tam, kad tika veikta testēšana izglītības psiholoģijas centrā. Sākotnēji skolēnu vecāki piekrita lēmumam. Tomēr vēlāk viņi par to sūdzējās, norādot, ka romu bērnu uzņemšana speciālajās skolās veidoja segregāciju un bija nepamatota, jo veiktie testi nevarēja uzrādīt pietiekamus iemeslus, lai šie bērni nevarētu tikt uzņemti parastajās sākumskolās. Turklāt pēc speciālo skolu beigšanas bērniem bija mazāk iespēju tālākām studijām sakarā ar vājāku mācību programmu. Visas pieteicēju sūdzības tika noraidītas.
Sūdzība
Pieteicēji sūdzējās, ka pret viņiem tikusi vērsta diskriminācija, un viņu rases vai etniskās izcelsmes dēļ pret viņiem vērsta mazāk labvēlīga attieksme. Tādēļ ticis pārkāpts Konvencijas 14. pants saistībā ar Konvencijas 1. protokola 2. pantu.
Tiesas secinājumi
Tiesa atgādināja, ka diskriminācija nozīmē atšķirīgu attieksmi bez objektīva un pamatota iemesla pret personām relatīvi līdzīgās situācijās. Turklāt atšķirīga attieksme, kas pamatojas tikai vai galvenokārt uz personas etnisko izcelsmi, tiek uzskatīta par diskriminācijas aizlieguma pārkāpumu.
Izskatāmajā lietā Tiesa konstatēja, ka, lai arī nacionālie tiesību akti bija formulēti neitrālā redakcijā, praksē tie diskriminēja grupu – romu izcelsmes bērnus. Tādējādi šī situācija radīja netiešo diskrimināciju.
Tiesa uzskatīja, ka statistikas dati, kurus sniedza pieteicēji un dažas starptautiskās organizācijas, uzrādīja atšķirīgu attieksmi attiecībā pret romu izcelsmes bērniem salīdzinājumā ar citiem bērniem. Secinot, ka testi, kas tika izmantoti lēmuma pieņemšanai par bērnu izglītību, bija neobjektīvi un netika pienācīgi novērtēti, tā sprieda, ka šie testi nevarēja kalpot par pamatojumu apstrīdētajai atšķirīgajai attieksmei. Attiecībā uz vecāku pausto iepriekšējo piekrišanu, Tiesa nebija pārliecināta, ka vecāku, kuri paši nākuši no nelabvēlīgā stāvoklī esošas kopienas, rīcībā bija visa nepieciešamā informācija, lai izlemtu šo jautājumu.
Visbeidzot Tiesa novērtēja Čehijas valdības vēlmi uzlabot situāciju ar romu kopienu. Tomēr tā sprieda, ka konkrētajā lietā, piemērojot praksē attiecīgo likumdošanu, tai bija nesamērīgi nelabvēlīga ietekme uz romu kopienu, tādējādi tika pārkāpts diskriminācijas aizliegums kopsakarā ar tiesībām uz izglītību.