Eiropas Savienības Tiesa
1990. gada 8. novembris
Fakti
Dekker kundze pieteicās uz instruktora amatu jauniešu mācību centrā (Centrs). Viņa informēja komisiju, kas izskatīja pieteikumus, ka atradās trešajā grūtniecības mēnesī. Neskatoties uz to, komisija izvirzīja viņu Centra valdei kā galveno kandidāti darbam. Vēlāk valde informēja Dekker kundzi, ka viņa netiks pieņemta darbā, jo spēkā esošie tiesību akti neparedzēja ikdienas pabalstu, kas Centram būtu viņai jāmaksā, kompensāciju, tādējādi Centram radot finansiālus zaudējumus. Dekker kundze vērsās nacionālajās tiesās ar prasību kompensēt viņai finansiālos zaudējumus.
Nacionālās tiesas uzdotais jautājums Eiropas Kopienu tiesai
Vai darba devējs tieši vai netieši pārkāpj vienlīdzīgas attieksmes principu, kas nostiprināts ES tiesībās, ja viņš atsaka slēgt darba līgumu ar kandidāti, kuru atzinis par piemērotu, jo paredz sev iestājamies negatīvas sekas, kas saistītas ar faktu, ka kandidāte bija grūtniece laikā, kad pieteicās darbā?
Tiesas secinājumi
Tiesa uzsvēra, ka vienlīdzīgas attieksmes principa piemērošana nozīmē, ka nedrīkst pastāvēt nekāda diskriminācija uz dzimuma pamata nosacījumos, tai skaitā atlases kritērijos, pieejai jebkādam darbam vai amatam. Tālāk tā atzīmēja, ka situāciju var uzskatīt par diskriminējošu, ja pamata iemesls darba attiecību atteikumam tiek piemērots tikai vienam dzimumam. Konkrētajā lieta Tiesa atzina, ka tikai sievietēm var atteikt darba attiecības uz grūtniecības pamata, un tādēļ šis atteikums rada tiešu diskrimināciju uz dzimuma pamata. Šādu diskrimināciju nevar attaisnot uz pamatiem, kas saistīti ar finansiālu zaudējumu rašanos grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā darba devējam, kurš pieņemtu darbā grūtnieci. Turklāt šāds atteikums nodarbināt grūtnieces uzliek pilnīgu atbildību darba devējam kompensēt jebkādus zaudējumus, kas radušies cietušajai pusei.