Pieteicējs Ekbatani kungs tika apsūdzēts par necienīgu izturēšanos pret valsts ierēdni – satiksmes asistentu, kurš atbildīgs par testiem autovadītāja apliecības iegūšanai. Pēc viņa uzklausīšanas tiesas sēdē pirmās instances tiesa viņu atzina par vainīgu. Viņš pārsūdzēja šo spriedumu un lūdza apelācijas instances tiesu noturēt publisku mutvārdu procesu. Apelācijas instances tiesa atstāja spēkā zemākās instances tiesas spriedumu bez mutvārdu procesa noturēšanas. Spriedums vienkārši noteica: "Apelācijas instances tiesa apstiprina Pilsētas tiesas spriedumu”. Augstākā tiesa noraidīja apelācijas sūdzību.

Ekbatani kungs sūdzējās, ka apelācijas instances tiesa bija izlēmusi viņa lietu bez mutvārdu procesa, tādējādi pārkāpjot viņa tiesības uz taisnīgu tiesu.

Tiesa uzsvēra, ka tiesību uz taisnīgu tiesu piemērošanas veids attiecībā uz procesu apelācijas instances tiesā ir atkarīgs no konkrētā procesa īpatnībām, Turklāt jāņem vērā procesa iezīmes kopumā attiecīgajā nacionālajā tiesību sistēmā un apelācijas tiesas lomu tajā. Tādēļ, lai noteiktu, vai novirze no principa, ka ir nepieciešams atklāts mutvārdu process, kurā apsūdzētajam ir tiesības būt klāt un piedalīties savas lietas iztiesāšanā, ir attaisnojama, Tiesai bija jāvērtē nacionālā procesa iezīmes kopumā.

Tiesa konstatēja, ka Zviedrijā apelācijas tiesa izskata gan jautājumus par faktiskiem apstākļiem, gan tiesību piemērošanas jautājumus un veic pilnīgu apsūdzētā vainas vai nevainīguma novērtēšanu. Konkrētajā lietā tika konstatēts, ka jautājums par tiesību uz taisnīgu tiesu ievērošanu, nebija iespējams bez tiešas pierādījumu pārbaudes, kurā būtu klāt pieteicējs, kurš apgalvoja, ka viņš nav izdarījis tādas darbības, par kurām viņu apsūdzēja, un kurām bija noziedzīga nodarījuma pazīmes. Tādējādi, tika konstatēts Ekbatani kunga tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpums.