Eiropas Cilvēktiesību tiesa
2001. gada 5. jūlijs

Fakti

Pieteicējs Turcijas pilsonis tika aizturēts uz Vācijas robežas sakarā ar aizdomām par dalību teroristu organizācijā. Apcietinājuma laikā, kas ilga aptuveni 5 gadus, pieteicēja korespondence ar viņa advokātu tika kontrolēta.

Sūdzība

Pieteicējs sūdzējās par to, ka viņa korespondence ar advokātu tika pakļauta kontrolei, tādējādi pārkāpjot viņa tiesības uz privāto dzīvi, ko garantē Konvencijas 8.pants.

Tiesas secinājumi

Tiesa norādīja, ka ir notikusi iejaukšanās pieteicēja tiesībās, kas garantē korespondences konfidencialitātes ievērošanu – šajā gadījumā ar viņa advokātu, proti, Konvencijas 8(1).pants. Tomēr tā sprieda, ka iejaukšanās bija attaisnota, jo tā izturēja trīs nosacījumu testu. 

Pirmkārt, iejaukšanās bija paredzēta ar likumu – Vācijas kriminālprocesa likumu. 

Otrkārt, pieteicēja korespondences kontrole tika veikta ar leģitīmu mērķi - ‘nacionālās drošības’ aizsardzība un ‘nekārtību vai noziegumu’ novēršana. 

Treškārt, pieteicēja tiesību ierobežošana bija nepieciešama demokrātiskā sabiedrībā, un tā bija samērīga. 

Tā kā terorisms jebkādā formā rada draudus valsts drošībai, tad valstij atvēlētā rīcības brīvība ir plašāka ar terorismu saistītos gadījumos. Ierobežojums nebija nesamērīgs, jo drošības pasākumi konkrētā gadījumā bija piesaistīti korespondences kontrolei - tiesības kontrolēt korespondenci tika piešķirtas neatkarīgam tiesnesim, kas nebija saistīts ar izmeklēšanu un bija uzņēmies iegūtās informācijas konfidencialitātes saistību. 

Cilvēktiesību gids

Eiropas cilvēktiesību izglītības platforma