Eiropas Cilvēktiesību tiesa
2003. gada 15. jūlijs
Fakti
Vairākos notiekošos kriminālprocesos, kas saistīti ar publiskām personām, tiesu sistēmas dalībnieki tika turēti aizdomās par profesionālās konfidencialitātes neievērošanu, atļaujot konfidenciālas informācijas noplūdi un atklāšanu presē. Tā rezultātā Smago noziegumu izmeklēšanas nodaļa veica kratīšanu preses kioskos un četru žurnālistu – pieteicēju - mājās. Pieteicēji iesniedza sūdzību par to, ka viņiem nav tikusi sniegta atbilstoša informācija par tiesneša atļautu piemērojamo piespiedu līdzekļu iemesliem, mērķiem un apjomu un par žurnālistu informācijas avotu anonimitātes aizsardzības principa un tiesību uz viņu mājas un privātās dzīves cienīšanu pārkāpšanu. Viņu sūdzības izskatīšana tika izbeigta.
Sūdzība
Pieteicēji, cita starpā, sūdzējās par to, ka kratīšanas un izņemšanas procedūras, kurām viņi bija pakļauti, radīja izteiksmes brīvības pārkāpumu.
Tiesas secinājumi
Tiesa sprieda, ka pieteicēju tiesības uz izteiksmes brīvību tikušas pārkāptas, jo pielietotie līdzekļi nebija nepieciešami, lai aizsargātu citu personu leģitīmās intereses.
Tiesa bija izbrīnīta par kratīšanas lielo apjomu (tajā bija iesaistītas 160 policijas amatperonas) un atzīmēja, ka Beļģijas valdība nebija paziņojusi, kādā veidā par pieteicējiem varēja apgalvot, ka viņi bijuši iesaistīti konkrētajos noziedzīgajos nodarījumos. Tiesa nebija pārliecināta, ka bez kratīšanas un izņemšanas procedūrām iestādes nebūtu varējušas konstatēt, vai pieteicēji bija iesaistīti noziedzīgos nodarījumos. Beļģijas valdība arī nepaskaidroja, kādi līdzekļi tikuši piemēroti tieši pret Valsts tiesas sistēmas dalībniekiem, kuri tika turēti aizdomās par informācijas noplūdi. Šo iemeslu dēļ piemērotie līdzekļi nebija nepieciešami un samērīgi, lai aizsargātu citu leģitīmās intereses.