Eiropas Cilvēktiesību tiesa
2004. gada 2. decembris
Fakti
Pieteicējs Farbtuha kungs sava ieslodzījuma laikā bija vairāk kā 80 gadus vecs. Viņs cieta no vairākām neārstējamām slimībām, kas radīja viņam sāpes, kā arī nespēju piecelties vai apsēsties, apģērbties un pārvietoties bez citu palīdzības. Cietumam nebija speciāla aprīkojuma, kas varētu apmierināt Farbtuha kunga vajadzības. Nakts laikā cietumā nebija pieejams medicīnas personāls, tādējādi Farbtuha kungs bija atkarīgs no citiem ieslodzītajiem šajā laikā.
Sūdzība
Pieteicējs sūdzējās, ka viņa ieslodzījuma apstākļi pārkāpa viņa tiesības, ko garantē Konvencijas 3. pants.
Tiesas secinājumi
Tiesa uzsvēra, ka ieslodzītiem jānodrošina tādi apstākļi, kas ir savienojami ar cilvēka cieņu. Tā norādīja, ka, ja personas ar invaliditāti tiek turētas ieslodzījumā, valstij ir jānodrošina, ka visi cietuma apstākļi spēj nodrošināt šo personu īpašās vajadzības. Pienācīgas medicīniskās aprūpes trūkums un vispārīgi ilgstošs smagi slimu cilvēku apcietinājums neatbilstošos apstākļos principā ir pretrunā 3. pantam. Tiesa neizslēdza, ka īpašos gadījumos tiesiskās intereses var pieprasīt pieņemt humānus pasākumus, lai aizsargātu personu, kurām atņemta brīvība, fizisko integritāti.
Tiesa atzīmēja, ka pieteicējs bija 84 gadus vecs sava ieslodzījuma laikā un cieta no vairākām nedziedināmām slimībām, kas viņam liedza pašam neatkarīgi no citiem veikt ikdienišķas darbības, tādas kā sēdēšana, piecelšanās, apģērbšanās utt. Tiesa arīdzan konstatēja, ka nakts laikā medicīnas personāls nestrādāja, tādēļ Farbtuha kungs bija juties bezpalīdzīgs, zinot, ka ārkārtas situācijā viņam nebūs pieejama medicīniska palīdzība. Tādējādi, ņemot vērā Farbtuha kunga cienījamo vecumu un invaliditāti, un īpašas aprūpes nenodrošināšanu viņam, Tiesa sprieda, ka viņa ieslodzījuma apstākļi bija cilvēka cieņu pazemojoši, kā rezultātā tika konstatēts Konvencijas 3. panta pārkāpums.