Eiropas Cilvēktiesību tiesa
2008. gada 10. jūlijs
Fakti
Direktors Beļģijas uzņēmumā Feryn, kas specializējas durvju tirdzniecībā un uzstādīšanā, intervijā paziņoja, ka viņš nenodarbinās “imigrantus”, jo viņa uzņēmuma klienti nevēlas šīm personām piešķirt pieeju savam īpašumam. Valsts aģentūra, kas veicināja vienlīdzīgu attieksmi, vērsās Beļģijas darba tiesās, lai tiktu atzīts, ka Feryn pielietoja diskriminējošu nodarbinātības politiku.
Nacionālās tiesas uzdotais jautājums Eiropas Kopienu tiesai
Vai iepriekš minēto publisko izteikumu var uzskatīt par tiešo diskrimināciju? Ja darba devējs tieši piemēro diskriminējošus atlases kritērijus, lai izvēlētos darbiniekus, vai to var uzskatīt par tiešu diskrimināciju?
Tiesas secinājumi
Tiesa norādīja, ka saskaņā ar ES tiesību aktiem fakts, ka lietā nav identificējama sūdzība, pats par sevi nevar novest pie secinājuma, ka nav notikusi tiešā diskriminācija. Tā kā likuma mērķis ir veicināt apstākļus sociāli iekļaujoša darba tirgus attīstībai, tas sevī ietver arī kritērijus un atlases nosacījumus. Tādēļ fakts, ka darba devējs publiski paziņo, ka viņš nenodarbinās noteiktas etniskās izcelsmes vai rases darbiniekus, rada tiešu diskrimināciju nodarbinātības sakarā.
Tiesa tālāk atzīmēja, ka, lai arī konkrētais ES tiesiskais regulējums neparedz sūdzības izskatīšanas mehānismu augstāk minētai situācijai, dalībvalstīm ir tiesības tādu ieviest. Jebkurā gadījumā saskaņā ar Tiesas viedokli, ja tiešās diskriminācijas prasība tiek iesniegta nacionālajā tiesā, darba devējam ir jāpierāda, ka viņš nav pārkāpis diskriminācijas aizliegumu. Lietā par diskriminējošiem atlases kritērijiem iespējams pierādīt, piemēram, ka faktiskā atlases prakse nav diskriminējoša.