Eiropas Cilvēktiesību tiesa
2010. gada 6. aprīlis
Fakti
Pieteicēji bija žurnālisti, kuri publicēja rakstus par starpgadījumu, kurā iesaistīts augsta līmeņa valsts ierēdnis A., viņa sieva un viņa draudzene ārpus valsts ierēdņa mājas. Raksti saturēja valsts ierēdņa draudzenes vārdu un fotogrāfiju, pret kuru bija izvirzīta apsūdzība saistībā ar starpgadījumu. Žurnālisti tika tiesāti par valsts ierēdņa draudzenes privātās dzīves aizskārumu.
Sūdzība
Žurnālisti sūdzējās, ka viņu izteiksmes brīvība tikusi pārkāpta, jo viņi sodīti par to, ka ziņojuši par nopietnu krimināllietu, kurā iesaistīts valsts ierēdnis.
Tiesas secinājumi
Tiesa sprieda, ka sabiedrības interese attēla publikācijā konkrētajā lietā bija svarīgāka nekā nepieciešamība aizsargāt valsts ierēdņa draudzenes privāto dzīvi. Tādējādi žurnālistu apsūdzība pārkāpa viņu tiesības uz izteiksmes brīvību.
Tiesa izsvēra žurnālistu izteiksmes brīvību pret valsts ierēdņa draudzenes tiesībām uz privāto dzīvi un konstatēja, ka:
Publicētā informācija bija sabiedriskas intereses jautājums, jo tā bija saistīta ar starpgadījumu, kurā iesaistīts valsts ierēdnis.
Valsts ierēdņa draudzene nebija publiska persona, tomēr viņa bija iesaistīta publiskā strīdā ar publisku personu, ar kuru viņai bija attiecības, un tādējādi viņa bija iekļāvusies publiskajā sfērā.
Publicētā informācija aprobežojās tikai ar viņas apsūdzību un iesaistīšanos strīdā ar valsts ierēdni.
Nebija nekādu pierādījumu, ka žurnālisti būtu sagrozījuši faktus vai rīkojušies ļaunprātīgi.
Ziņas par valsts ierēdņa draudzeni netika iegūtas pretlikumīgā veidā.