Cilvēktiesību gids

Lieta

Gäfgen pret Vāciju

Eiropas Cilvēktiesību tiesa
2010. gada 1. jūnijs

Fakti

Pieteicējs Gafgen kungs nogalināja vienpadsmit gadus vecu zēnu un paslēpa viņa līķi. Pieteicēju nogādāja policijas iecirknī nopratināšanai, kur viņam tika izteikti draudi par lielu sāpju nodarīšanu, ja vien viņš neatklās līķa atrašanās vietu. Rezultātā pieteicējs atklāja līķa atrašanās vietu. Atrašanās vietā policija ieguva papildu pierādījumus, tādus kā viņa automašīnas riepu nospiedumus. Tālākajā kriminālprocesā Vācijas tiesas no pierādījumiem izslēdza pieteicēja atzīšanos, jo tā bija panākta spaidu rezultātā, pārkāpjot Konvencijas 3.pantu. Apsūdzība tika balstīta uz pieteicēja atzīšanos tiesvedības laikā, ko papildināja pierādījumi, kas tika iegūti nozieguma izdarīšanas vietā.

Sūdzība

Gafgen kungs sūdzējās, ka tādu pierādījumu pieļaujamība un izmantošana, kas iegūti viņa agrākās atzīšanās rezultātā, pārkāpa viņa tiesības uz taisnīgu tiesu.

Tiesas secinājumi

Tiesa atkārtoti uzsvēra, ka lai arī 6.pants garantē tiesības uz taisnīgu tiesu, tas nenosaka nekādus noteikumus saistībā ar pierādījumu pieļaujamību kā tādu, kas primāri ir nacionālā likuma piemērošanas jautājums. Tiesas uzdevums ir noteikt, vai process kopumā ir bijis taisnīgs. Šajā sakarā Tiesai jānosaka, vai aizstāvības tiesības bijušas ievērotas, jo īpaši, vai pieteicējam ir tikusi dota iespēja apstrīdēt pierādījumu īstumu un iebilst pret tā izmantošanu.Pierādījumu kvalitāte arī jāņem vērā. Jo īpaši jāizvērtē tādu pierādījumu izmantošana kriminālprocesā, kas iegūti pārkāpjot 3.pantu. Tādu pierādījumu izmantošana, kas iegūti, pārkāpjot vienu no pamata un absolūtajām tiesībām, kas nostiprinātas Konvencijā, vienmēr rada nopietnas problēmas, vērtējot, vai process bijis taisnīgs, pat ja šādu pierādījumu pieļaujamība nebija izšķiroša apsūdzības uzturēšanā.

Principā 6.pants paredz, lai lietiskie pierādījumi, kuri iegūti netieši no tādu metožu pielietošanas, kas pārkāpj 3.pantu, tiktu izslēgti no pierādījumu kopuma. Tomēr Tiesa uzskatīja, ka gan kriminālās tiesvedības taisnīgums, gan efektīva absolūtā aizlieguma aizsardzība saskaņā ar 3.pantu šajā kontekstā tiek likta uz spēles tikai tad, ja ir acīmredzami, ka 3.panta pārkāpumam bijusi ietekme uz apsūdzētā apsūdzību vai notiesāšanu.

Konkrētajā lietā nacionālās tiesas bija izslēgušas pieteicēja agrākās atzīšanās no pierādījumu kopuma, skaidri informējot pieteicēju, ka tās netiks izmantotas pret viņu. Atzīšanās, kas bija izteikta tiesvedības laikā, tika izteikta brīvi un bez spaidiem. Turklāt lietiskais pierādījums, kas iegūts nozieguma izdarīšanas vietā, netika izmantots, lai pierādītu pieteicēja vainu, bet lai ar faktiem apstiprinātu viņa atzīšanos tiesvedības laikā. Tādēļ Tiesa konstatēja, ka nebija noticis pieteicēja tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpums.

Cilvēktiesību gids

Eiropas cilvēktiesību izglītības platforma