Eiropas Cilvēktiesību tiesa
2009. gada 17. decembris
Fakti
Pieteicējs Gardel kungs atradās cietumā, jo 2003.gadā bija notiesāts par nepilngadīgu personu izvarošanu. 2004.gadā tika pieņemts likums, kas izveidoja seksuālu noziegumu izdarītāju automatizētu nacionālo tiesu datubāzi. Kriminālprocesa kodeksa noteikumi attiecībā uz šo datubāzi stājās spēkā 2005.gada jūnijā. 2005.gada novembrī pieteicēju informēja par to, ka viņa dati tikuši ievietoti datubāzē saistībā ar viņa notiesāšanu. Šis noteikums paredzēja, ka Gardel kungs sniedz savas dzīvesvietas adresi un informē iestādes par jebkādu tās maiņu.
Sūdzība
Gardel kungs sūdzējās par to, ka viņa dati ievietoti Seksuālo noziegumu izdarītāju reģistrā, jo šāds reģistrs nepastāvēja laikā, kad viņu notiesāja, un tas ierobežoja viņa tiesības uz privāto dzīvi.
Tiesas secinājumi
Tiesa sprieda, ka Gardel kunga datu ievietošana Reģistrā nepārkāpa viņa tiesības uz privāto dzīvi, jo šādu iejaukšanos paredzēja likums ar mērķi novērst nekārtības un noziegumus, un iejaukšanās bija samērīga izvēlētajam leģitīmajam mērķim.
Tiesa secināja, ka:
Dati, kas uzglabāti Seksuālo noziegumu izdarītāju reģistrā, nebija pārmērīgi vai neatbilstoši.
Tā kā pastāvēja laika ierobežojums pieteicēja datu uzglabāšanai Reģistrā, dati netiktu glabāti ilgāk kā nepieciešams.
Saglabātie personas dati bija pienācīgi aizsargāti no ļaunprātīgas izmantošanas vai sagrozīšanas, jo tikai ierobežotam personu lokam bija piekļuves tiesības Reģistram.
Pieteicējs varēja uzsākt tiesvedību par to, lai tiktu pārskatīta nepieciešamība viņa datu uzglabāšanai Reģistrā.