Eiropas Cilvēktiesību tiesa
1975. gada 21. februāris
Fakti
Kamēr pieteicējs Golder kungs izcieta cietumsodu, viņš tika apsūdzēts par dalību nemiera celšanā, kura laikā viņš esot uzbrucis cietuma amatpersonai. Šīs apsūdzības vēlāk tika atceltas. Golder kungs vēlējās konsultēties ar juristu, lai iesniegtu civilprasību tiesā par apmelošanu pret cietuma amatpersonu, kas viņu apsūdzēja. Tomēr Iestādes priekšnieks atteica lūgumam konsultēties ar juristu.
Sūdzība
Golder kungs apgalvoja, ka Iestādes priekšnieka atteikums lūgumam konsultēties ar juristu pārkāpa viņa tiesības uz taisnīgu tiesu.
Tiesas secinājumi
Tiesa sprieda, ka lai arī tas nav skaidri noteikts 6.(1) pantā, pieeja tiesai ir saprotama kā viena no tiesību uz taisnīgu tiesu garantijām. Tiesa uzsvēra, ka lai arī nepastāvēja oficiāls atteikums Golder kungam viņa pieejai tiesai, tomēr konsultēšanās ar juristu bija būtisks solis, lai viņš varētu īstenot savu nolūku – iesniegt civilprasību tiesā, jo īpaši tādēļ, ka pieteicējs tajā laikā atradās cietumā. Tādēļ Iestādes priekšnieks faktiski ar savu rīcību liedza viņam aizstāvēt savas tiesības tiesā. Tādējādi, tika secināts, ka notikusi iejaukšanās pieteicēja tiesībās uz taisnīgu tiesu.
Tiesa atzīmēja, ka tiesības uz pieeju tiesai nav absolūtas un tās var tikt ierbežotas. Tādēļ Tiesai vajadzēja lemt, vai iejaukšanās bijusi attaisnota. Tiesa secināja, ka Iestādes priekšnieks nevarēja lemt, vai Golder kunga prasība tiks pieņemta, un tādēļ aizliegums konsultēties ar juristu pārkāpa Golder kunga tiesības uz pieeju tiesai, ko garantē 6.pants.