Pieteicēji Harakchieva kungs un Tolumova kungs tika notiesāti ar mūža ieslodzījumu. Viņi izcieta sodu izolācijā, pavadot 21 līdz 22 stundas dienā savās kamerās. Viņiem bija atļauts izmantot tualeti ārpus savas kameras tikai trīs reizes dienā. Citreiz viņiem šajā nolūkā nācās izmantot spaini.

Pieteicēji sūdzējās, ka ir noticis Konvencijas 3. panta pārkāpums, jo cietuma apstākļi bija pazemojoši.

Tiesa bija šokēta par to, ka ieslodzītajiem kamerās nebija tiešas pieejas tualetei. Tiesa nebija pārliecināta, ka iespēja izsaukt apsargu, lai palūgtu viņiem atvērt kameras, bija praktiska pieeja, jo vairākkārt starptautiskās cilvēktiesību institūcijas bija konstatējušas, ka cietuma apsardzes izsaukšana raisīja konfliktus. Turklāt apsargi dažreiz ignorēja šādus izsaukumus. Tādēļ Tiesa uzskatīja, ka ciešanas un grūtības, ko izcieta pieteicēji, ko bija radījis tualetes trūkums, un papildus vēl citi neapmierinoši cietuma apstākļi pārsniedza pieļaujamo ciešanu līmeni, kas ir neizbēgams atrodoties apcietinājumā, un tas ir pārsniedzis minimālo bardzības robežu, ko paredz Konvencijas 3. pants.