Eiropas Cilvēktiesību tiesa
1991. gada 29. oktobris

Fakti

Pieteicējs Helmers kungs uzsāka privātās apsūdzības procesu par goda un cieņas aizskaršanu saistībā ar paziņojumiem, kas bija ietverti akadēmiska amata atlases procesā izdotā ziņojumā. Pēc atklātas tiesas sēdes pirmās instances tiesa noraidīja apsūdzības. Savā apelācijas sūdzībā Helmers kungs apstrīdēja faktu precizitāti zemākās instances tiesas secinājumos un lūdza Apelācijas tiesu noturēt mutvārdu tiesas sēdi. Apelācijas tiesa atstāja spēkā spriedumu bez mutvārdu procesa noturēšanas.

Sūdzība

Helmers kungs sudzējās par Konvencijas 6.panta pārkāpumu, ko radīja Apelācijas tiesas lēmums nenoturēt atklātu tiesas sēdi.

Tiesas secinājumi

Tiesa norādīja, ka pat, ja apelācijas instances tiesas kompetencē ir pārskatīt lietu gan no faktu viedokļa, gan tiesību piemērošanas viedokļa, 6.pants neparedz vienmēr obligātu atklāta procesa noturēšanu neatkarīgi no lemjamo jautājumu dabas. Atklātības prasība ir viens no līdzekļiem, ar kuriem tiek nodrošināta uzticēšanās tiesām. Tomēr pastāv citi apsvērumi, tai skaitā, tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā un ar to saistīta vajadzība pēc tiesu noslodzes atvieglošanas, kas jāņem vērā, lemjot par nepieciešamību noturēt atkātu tiesas sēdi tajās procesa stadijās, kas seko aiz tiesvedības pirmās instances tiesā. 

Tiesa secināja, ka pieteicēja pārsūdzība ietvēra sevī nopietnus jautājumus par lietas faktiskajiem apstākļiem un likumu interpretāciju, kas svarīgi, lemjot par apsūdzētā vainu vai nevainīgumu. Ņemot vērā izvirzītos jautājumus un seku nopietnību, kas likta uz spēles pieteicējam, proti, viņa profesionālo reputāciju un karjeru, Tiesa secināja, ka šos jautājumus nevarēja izvērtēt bez tiešas pierādījumu pārbaudes mutvārdu procesā. Tā kā nebija īpaši argumenti mutvārdu procesa nenoturēšanai, Tiesa konstatēja pieteicēja tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumu.

Cilvēktiesību gids

Eiropas cilvēktiesību izglītības platforma