Eiropas Cilvēktiesību tiesa
2010. gada 21. decembris

Fakti

Pēc nakts, kas pavadīta dzerot, kurlmēma persona nokrita pa kāpnēm, gūstot galvas ievainojumu un zaudējot samaņu uz vairākām minūtēm. Policija viņu nogādāja policijas iecirknī atskurbšanai. Kad ātrās palīdzības grupa sazinājās ar policiju, tā tika informēta, ka nav nepieciešama medicīniska apskate, jo persona ir tikai saindējusies. Pēc tam, kad persona bija ievietota kamerā, viņa centās klauvēt pie durvīm un sienām, bet bez rezulatāta. Nākamajā rītā pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem atmodināt personu, policija izsauca ātro palīdzību, un visbeidzot persona tika nogādāta slimnīcā. Persona nomira dažas stundas vēlāk, un sekojošā autopsija apstiprināja vairākas galvas un smadzeņu traumas, kas bija par iemeslu nāvei.

Sūdzība

Pieteicējs sūdzējās, ka viņa dēla nāve pārkāpa Konvencijas 2(1). pantā noteiktās garantijas.

Tiesas secinājumi

Tiesa atzīmēja, ka personas ar invaliditāti ir jo īpaši viegli ievainojamas laikā, kad ir aizturētas, un policija bija pienācīgi informēta par pieteicēja dēla sensoro invaliditāti un viņa ievainojumiem. Tomēr viņš netika medicīniski pārbaudīts, kad viņu aizturēja. Kā arī policija nedeva viņam iespēju sniegt informāciju par viņa veselības stāvokli. Ņemot vērā šos apstākļus, fakts, ka policija nebija noskaidrojusi mediķu viedokli vai izsaukusi ātro palīdzību, norādīja, ka tā nebija pildījusi savu pienākumu – aizsargāt personas dzīvību. Tādējādi tika konstatēts Konvencijas 2(1).panta pārkāpums.

Cilvēktiesību gids

Eiropas cilvēktiesību izglītības platforma