European Court of Human Rights
1996. gada 8. februāris

Fakti

Pieteicējs Murray kungs tika turēts aizdomās par terorismu. Viņu aizturēja un pratināja tiesā. Kad viņam prasīja paskaidrojumus par atrašanos mājā, kurā viņu aizturēja, Murray kungs neko nepaskaidroja ne policijā, ne tiesā. Nacionālā tiesa brīdināja Murray kungu, ka viņa atsacīšanās atbildēt uz jautājumiem varētu tikt ņemta vērā, kad tiks lemts par viņa vainu. Murray kungs vēlāk tika atzīts par vainīgu un notiesāts. 

Sūdzība

Tā kā nacionālā tiesa izdarīja secinājumus no viņa klusēšanas, Murray kungs apgalvoja, ka ir tikušas pārkāptas viņa tiesības klusēt un neliecināt pret sevi, kas ir bijis tiesības uz taisnīgu tiesu pārkāpums. 

Tiesas secinājumi

Tiesības klusēt policijas nopratināšanā un tiesības neliecināt pret sevi bija vispārīgi atzīti starptautiskie standarti, kas ir pamatā taisnīgam procesam. Tiesa norādīja, ka apsūdzēto nevarēja notiesāt vienīgi vai galvenokārt, pamatojoties uz viņa klusēšanu. Tomēr šī imunitāte nevarēja novērst to, ka apsūdzētā klusēšana situācijās, kurās skaidri nepieciešami viņa paskaidrojumi, var tikt ņemta vērā, novērtējot to, cik pārliecinoši ir apsūdzības uzrādītie pierādījumi. Tā kā pastāvēja pietiekami daudz pierādījumu pret Murray kungu, Tiesas ieskatā secinājumu izdarīšana no viņa atteikšanās sniegt paskaidrojumus par savu klātbūtni mājās bija loģiska, un to nevarēja uzskatīt kā netaisnīgu vai nepamatotu konkrētajos apstākļos. Tiesa arī konstatēja, ka pamatotu secinājumu izdarīšana no Murray kunga izturēšanās, nevarēja tikt uzskatīta par pierādīšanas pienākuma pārlikšanu no apsūdzības uz aizstāvību tā, ka tiktu pārkāpta nevainīguma prezumpcija. Tādējādi, Tiesa neuzskatīja, ka kriminālrocess bijis netaisnīgs un netika konstatēts nevainīguma prezumpcijas un tiesību klusēt pārkāpums.

Cilvēktiesību gids

Eiropas cilvēktiesību izglītības platforma