Eiropas Cilvēktiesību tiesa
2009. gada 28. aprīlis
Fakti
Pieteicējas atradās aprūpē divās dažādās slimnīcās viņu grūtniecības un dzemdību laikā. Neviena no pieteicējām nepalika stāvoklī kopš pēdējās uzturēšanās slimnīcā, un viņām radās aizdomas, ka viņu neauglības iemesls varētu būt tas, ka dzemdību laikā viņām veikta sterilizācijas procedūra. Pieteicējas mēģināja iegūt pieeju viņu medicīnas datiem attiecīgajās slimnīcās. Tomēr slimnīcu vadības neatļāva viņām iepazīties un kopēt viņu medicīniskos datus. Slimnīcu vadības norādīja, ka pastāv iespējams informācijas ļaunprātīgas izmantošanas risks no trešajām personām.
Sūdzība
Pieteicējas sūdzējās, ka viņām nav iespējams iegūt savu medicīnisko datu kopijas.
Tiesas secinājumi
Tiesa sprieda, ka ierobežojums pieteicējām piekļūt saviem medicīnas datiem nebija samērīgs. Tādējādi pieteicēju tiesības uz privāto dzīvi tikušas pārkāptas.
Tiesa secināja, ka:
Valsts pozitīvais pienākums aizsargāt indivīda tiesības uz privāto dzīvi jāpaplašina tiktāl, ka datu subjektam ir jābūt pieejamām kopijām ar viņa/viņas datiem.
Indivīdiem nav pienākuma īpaši pamatot pieprasījumu pēc viņu personas datu kopijām. Tas ir institūcijas pienākums uzrādīt neapstrīdamus iemeslus šāda pakalpojuma atteikumam.
Tomēr datu turētājs var noteikt kārtību personas datu kopēšanai un to, vai maksa par šo pakalpojumu jāsedz datu subjektam.
No riska, ka informāciju varētu ļaunprātīgi izmantot trešās personas, bija iespējams izvairīties citādi, nekā atsakot pieteicējām viņu datu kopijas. Piemēram, atbilstošu aizsardzības līdzekļu ieviešana nacionālajos likumos, kas ierobežotu gadījumus, kādos šādus datus var atklāt un personas, kuras ir tiesīgas piekļūt šiem datiem. Tādējādi institūciju pielietotie līdzekļi nebija samērīgi.