Eiropas Cilvēktiesību tiesa
2000. gada 12. maijs
Fakti
Pieteicējs Khan kungs tika apsūdzēts noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā saistītā ar narkotiku pārvadāšanu. Svarīgākais pierādījums, kas tika izmantots pret viņu tiesā, bija viņa sarunas ieraksts ar draugu šī drauga dzīvoklī. Ne Khan kungs, ne viņa draugs nezināja par faktu, ka policija bija izvietojusi noklausīšanās ierīces drauga dzīvoklī sakarā ar citu izmeklēšanu. Pēc šī ieraksta iekļaušanas pierādījumos Khan kungu atzina par vainīgu.
Sūdzība
Pieteicējs sūdzējās par Konvencijas 6.panta pārkāpumu, kas bija saistīts ar prettiesiski ierakstītas sarunas izmantošanu viņa tiesas procesā.
Tiesas secinājumi
Tiesa norādīja, ka tai jānosaka, vai process kopumā, tai skaitā, veids, kādā pierādījumi tika iegūti, bijis taisnīgs. Tā atzīmēja, ka sarunu noklausīšanās pārkāpa pieteicēja tiesības uz privāto dzīvi, jo iejaukšanās nenotika “saskaņā ar likumu”. Lai arī pieteicēju atzina par vainīgu tikai tādēļ, ka ieraksts tika iekļauts pierādījumu kopumā, viņš varēja apstrīdēt tā pievienošanu visās procesa stadijās, turklāt nepastāvēja arī jautājums par šī pierādīijuma ticamību. Tādējādi, nepieciešamība pēc atbilstoša pierādījuma bija daudz mazāka. Tā kā process kopumā nebija netaisnīgs, tiesa nekonstatēja pieteicēja tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumu.