Eiropas Cilvēktiesību tiesa
2012. gada 31. janvāris

Fakti

Pieteicējs Kovalkova kungs apgalvoja, ka viņam ticis liegts pienācīgi veikt Vaišnavisma (Hare Krišna kustība) reliģiskos rituālus. Viņš sūdzējās, ka viņam liegts lasīt reliģiskus rakstus savā kamērā, jo viņa kameras biedriem bija tendence apspriest savu amorālo dzīvesveidu, lietojot neskaitāmus necenzētus vārdus. Viņam arī neļāva dedzināt smaržkociņus; tos viņam atņēma.

Sūdzība

Pieteicējs sūdzējās, ka ir tikusi pārkāpta viņa reliģijas brīvība, kas nostiprināta Konvencijas 9.pantā.

Tiesas secinājumi

Tiesa norādīja, ka Konvencijas 9. pants uzskaita dažādas izteiksmes formas, kādās personas reliģija vai pārliecība var izpausties, proti, lūgšanas, mācības sludināšana, paražu ievērošana, rituālu pildīšana. Tajā pašā laikā tas neaizsargā katru darbību, kuru būtu motivējusi vai iedvesmojusi reliģija vai pārliecība.

Tiesa piekrita, ka ir notikusi iejaukšanās pieteicēja reliģijas brīvībā. Tomēr tā konstatēja, ka iejaukšanos attaisnoja fakts, ka reliģisko rituālu veikšana, tai skaitā smaržkociņu dedzināšana, var traucēt citiem ieslodzītajiem un apdraudēt drošību un kārtību ieslodzījuma vietā. Tiesa konstatēja, ka Kovalkova kungam tika piedāvāts izmantot cietuma kapellu lasīšanai un meditācijām, bet viņš bija atteicies no šī piedāvājuma. Attiecībā uz smaržkociņiem tā norādīja, ka tie parasti izdala aromātu, kas var šķist nepatīkams pārējiem ieslodzītajiem. Tādēļ Tiesa lēma, ka iejaukšanās pieteicēja reliģijas brīvībā bija samērīga un attaisnota un noraidīja viņa sūdzību kā nepamatotu.

Cilvēktiesību gids

Eiropas cilvēktiesību izglītības platforma