Eiropas Cilvēktiesību tiesa
2000. gada 26. oktobris
Fakti
Pieteicējs Kudla kungs tika apcietināts. Gadu vēlāk apcietinājuma orderis tika atcelts, pamatojoties uz psihiatra atzinumu, kurā bija konstatēts, ka pieteicējs cieš no uzmācīgām pašnāvnieciskām tieksmēm, un pieteicējs tika atbrīvots. Vēlāk pieteicējs neieradās uz tiesas sēdi un atkal tika izsniegts orderis par viņa apcietināšanu. Pēc gada viņš tika aizturēts un apcietināts. Pieteicējs mēģināja izdarīt pašnāvību. Tomēr tiesa pieteikumu par atbrīvošanu no apcietinājuma noraidīja. Pirms pieteicējs tika notiesāts, tiesa noraidīja vēl vairākus pieteicēja lūgumus par atbrīvošanu.
Sūdzība
Pieteicējs sūdzējās, ka viņš nav saņēmis pienācīgu medicīnisku aprūpi, būdams apcietinājumā, kā sekas bija viņa vairākkārtēji pašnāvības mēģinājumi cietumā. Tas kopumā radīja necilvēcīgu un pazemojošu apiešanos Konvencijas 3.panta izpratnē.
Tiesas secinājumi
Tiesa norādīja, ka nevar uzskatīt, ka apcietinājuma piemērošana kā tāda radītu pārkāpumu 3.panta izpratnē. Tāpat šis pants nevar tikt iztulkots tā, ka veselības iemeslu dēļ apcietinātais būtu obligāti jāatbrīvo vai jāievieto civilajā slimnīcā, lai viņš varētu saņemt speciālu medicīnisku aprūpi. Tomēr valstij jānodrošina, ka apcietinātais tiek turēts cilvēka cienīgos apstākļos un ka viņa veselība un labsajūta ir pienācīgi nodrošināta, jo īpaši, pildot nosacījumu par atbilstošas medicīniskas aprūpes sniegšanu.
Šajā gadījumā, pieteicējs regulāri lūdza un arī saņēma medicīnisku palīdzību, kā arī nepastāvēja tādi pierādījumi, kas norādītu, ka iestādes bija atbildīgas par viņa pašnāvības mēģinājumiem. Tā kā pieteicējam tika sniegta regulāra medicīniska palīdzība, Tiesa arī nekonstatēja, ka pieteicējs nav atradies psihiatra uzraudzībā. Tādējādi, lai arī apcietinājums varēja radīt pieteicējā ciešanas un mokošas izjūtas, Tiesa sprieda, ka tās nav konstatējams kā sekas tam, ka pret viņu vērsta slikta apiešanās tādā smaguma pakāpē, lai to uzskatītu par Konvencijas 3.panta pārkāpumu.