(Taisnīga tiesa – nevainīguma prezumpcija)
Eiropas Cilvēktiesību tiesa
2002. gada 28. novembris
Fakti
Pieteicējs Laventa kungs tika tiesāts par krāpnieciskām darbībām saistībā ar tajā laikā lielāko banku Latvijā “Banka Baltija”. Tiesas procesa laikā tiesas sastāva priekšsēdētāja sniedza vairākas intervijas presei. Cita starpā viņa paziņoja, ka pagaidām vēl nav pārliecināta, vai Laventa kungs tiks atzīts par vainīgu visā apsūdzībā vai tikai daļā. Laventa kungs pieteica noraidījumu šai tiesnesei, bet tiesa to nepieņēma.
Sūdzība
Laventa kungs sūdzējās, ka tiesa, spriežot viņa lietu, nebija objektīva, tādā veidā pārkāpjot tiesības uz taisnīgu tiesu.
Tiesas secinājumi
Tiesa uzsvēra, ka nevainīguma prezumpcija sevī ietver to, ka tiesas sastāva locekļi, uzsākot veikt savus pienākumus, nedrīkst iepriekš izveidot priekšstatu, ka apsūdzētais ir izdarījis noziedzīgo nodarījumu. Pierādījumu nasta gulstas uz apsūdzības uzturētāju – prokuratūru, un ikvienas šaubas jātulko par labu apsūdzētajam. Tas paredz, ka valsts ierēdņiem, jo īpaši, tiesnešiem, spriežot tiesu, jāatturas no publiskiem paziņojumiem, kas atspoguļo viedokli, ka apsūdzētais būtu uzskatāms par vainīgu, kamēr tas nav pierādīts saskaņā ar likumu. Ir pietiekami, ja pat neesot nekādai oficiālai konstatācijai, tiek pausts ierēdņa viedoklis par to, ka apsūdzētais ir vainīgs. Tiesa norādīja, ka tiesnešiem nav pieļaujams atklāt presei jebkādas šaubas, kas viņiem var būt saistībā ar lietu, vai izrādīt presei negatīvu nostāju pret kādu lietas pusi. Konkrētajā lietā Tiesa secināja, ka tiesnese, kamēr sniedza intervijas presei, atklāti izrādīja negatīvu nostāju pret Laventa kungu un izslēdza iespēju, ka viņu varētu attaisnot. Tādējādi, Tiesa sprieda, ka šo tiesneses paustu izteicienu dēļ, tiesa, kas skatīja Laventa lietu, nevarēja tikt uzskatīta par objektīvu, kā sekas bija tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpums.