Eiropas Cilvēktiesību tiesa
1996. gada 23. oktobris
Fakti
Pēc tiesvedības Komerciālo strīdu tiesā un apelācijas procesa Parīzes Apelācijas tiesā pieteicēja kompānijai - Levages Prestations Services – tika piespriests samaksāt nodarbinātības aģentūrai gandrīz 30 000 Francijas franku. Pieteicēja kompānija pārsūdzēja spriedumu Kasācijas tiesā uz tiesību piemērošanas jautājumu pamatiem. Tiesvedības procesā, kā to paredz likums, to pārstāvēja Conseil d'Etat loceklis un advokāts, kam tiesības pārstāvēt Kasācijas tiesā. Kasācijas tiesa nosprieda, ka pārsūdzība bija nepieņemama, atsaucoties tikai uz Parīzes Apelācijas tiesas argumentāciju.
Sūdzība
Pieteicēja kompānija sūdzējās par to, ka tās tiesības uz taisnīgu tiesu tikušas pārkāptas, kad Kasācijas tiesa pati pēc savas iniciatīvas lēma, ka kompānijas iesniegtā pārsūdzība uz tiesību piemērošanas jautājumu pamatiem bija nepieņemama.
Tiesas secinājumi
Tiesa atkārtoti uzsvēra, ka Konvencijas 6.pants neuzliek par pienākumu valstīm izveidot apelācijas vai kasācijas instances tiesas. Bet, ja šādas tiesas pastāv, tām jāievēro tiesību uz taisnīgu tiesu garantijas. Tomēr pārsūdzības, kuras pamatā ir tiesību piemērošanas jautājumi, pieņemamības kritēriji drīkst būt striktāki nekā parastai pārsūdzībai (apelācijai).
Konkrētajā lietā Tiesa atzīmēja, ka pieteicēja kompānijas pārsūdzība uz tiesību piemērošanas jautājumu pamata tika atzīta par nepieņemamu sakarā ar to, ka nebija iesniegti dokumenti, kuru iesniegšanu paredz likums. Ņemot vērā kasācijas tiesas īpašo lomu, kuras kompetencē ir tikai pārbaudīt to, vai likums ir pareizi piemērots, Tiesa pieņēma, ka procedūra kasācijas tiesā ir formālāka nekā citās tiesās. Tā arī atzīmēja, ka pieteicēju ir uzklausījušas divas zemākās instances tiesas, kuras abas bija izspriedušas lietu, izskatot faktiskos apstākļus un piemērojamās tiesības. Tādējādi, Tiesa nekonstatēja Konvencijas 6.panta pārkāpumu.