Satversmes tiesa
2004. gada 11. oktobris

Fakti

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs veica kratīšanu pieteicēju telpās un birojos, un daži dokumenti un personīgās mantas, kas nebija saistītas ar mēķiem, kas bija norādīti kratīšanas orderī, arī tika izņemtas. Pieteicēji pieprasīja atdot dokumentus, bet Birojs atteica lūgumam. Pieteicēji sūdzējās par atteikumu prokuroram, bet nevarēja pārsūdzēt tiesā Ģenerālprokurora negatīvo lēmumu.

Sūdzība

Pieteicēji sūdzējās, ka viņu tiesības uz taisnīgu tiesu tikušas pārkāptas, jo viņiem nebija iespējas pārsūdzēt tiesā Ģenerālprokurora lēmumu.

Tiesas secinājumi

Tiesa uzsvēra, ka tiesības uz pieeju tiesai nav absolūtas un atbilstoša tiesu darbība būtu zem riska, ja visi izmeklēšanas lēmumi būtu pakļauti tiesu kontrolei. Tāpat par tiesu pienākumu nevar uzskatīt jautājumu izšķiršanu, kas saistīti ar pierādījumiem pirms ir sācies pats tiesas process. Tiesa secināja, ka likumdošana paredzēja efektīvu mehānismu, izskatot sūdzības par izmeklētāju rīcību pirmstiesas procesā. Proti, persona, kas uzskatīja, ka viņas tiesības tikušas pārkāptas, varēja sūdzēties uzraugošajam prokuroram un pēc tam – augstāka līmeņa prokuroram. Tādējādi, tiesa nekonstatēja tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumu.

Cilvēktiesību gids

Eiropas cilvēktiesību izglītības platforma