Satversmes tiesa
2005. gada 13. maijs

Fakti

Izglītības likuma grozījumi paredzēja, ka valsts un pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestādēs, kas ievieš mazākumtautību izglītības programmu, sākot no desmitās klases, vismaz trīs piektdaļām no kopējā apmācību stundu apjoma ir jānotiek latviešu valodā.

Sūdzība

Pieteicēji, Latvijas Republikas Saeimas 20 locekļi uzskatīja, ka grozījumi pārkāpa tiesības uz izglītību, mazākumtautību tiesības un diskriminācijas aizliegumu, kas nostiprināts Latvijas Republikas Satversmē, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un citos starptautiskos cilvēktiesību dokumentos.

Tiesas secinājumi

Tiesa, pirmkārt, vērsa uzmanību uz mazākumtautību izglītības programmu vēsturisko attīstību. 1990.-to gadu sākumā, kad Latvija atguva savu neatkarību, pastāvēja daudz skolu, kurās skolnieku apmācība notika tikai krievu valodā, tādēļ pēc šo skolu absolvēšanas, absolventi saskārās ar problēmām darba tirgū un iestāšanās procesā augstākajās izglītības iestādēs latviešu valodas neprasmes dēļ. Šī iemesla deļ tika ieviestas mazākumtautību izglītības programmas (kurās daži priekšmeti tika mācīti divās valodās un daži latviešu valodā) kā pagaidu pasākumi, lai ieviestu latviešu valodu krievvalodīgo skolu mācību programmās. Apstrīdētie grozījumi bija nākamais solis pretī šo izglītības programmu integrācijai Latvijas izglītības sistēmas tīklā.

Lai arī Satversmes tiesa piekrita, ka grozījumi ierobežo mazākumtautību tiesības noteiktā apjomā, tā arī uzsvēra, ka šī ierobežojuma mērķis ir latviešu valodas un sabiedrības integrācijas aizsardzība. Turklāt grozījumi piešķir mazākumtautību skolām rīcības brīvību daļu priekšmetu mācīt mazākumtautības valodā, ieviest izglītības materiālus un metodes vairāk nekā vienā valodā utt. Tādēļ ņemot vērā, ka grozījumi pieļauj mazākumtautību kultūras, valodas un tradīciju attīstīšanu, Tiesa uzskatīja, ka mazākumtautību tiesības nav pārkāptas.

Tiesa atgādināja par kritērijiem, kuri jāizvērtē, lai noteiktu, vai ir notikusi diskriminācija:

  • Kuras personas atrodas salīdzināmās vai pilnīgi atšķirīgās situācijās
  • Vai apstrīdētā norma paredz līdzīgu vai atšķirīgu attieksmi attiecībā pret šīm personām
  • Vai atšķirīgajai attieksmei ir labi pamatots un objektīvs iemesls, vai šai attieksmei ir likumīgs mērķis, vai ir ievērots samērīguma princips

Tālāk Tiesa skaidroja, ka saskaņā ar vienlīdzības principu pret personām līdzīgās vai vienādās situācijās jāizturas vienādi, kamēr pret personām atšķirīgās situācijās jāizturas atšķirīgi.

Tiesa konstatēja, ka etniskie latviešu skolnieki un skolnieki, kas pieder etniskajām mazākumtautībām, ir atšķirīgās pozīcijās, bet tā arī konstatēja, ka Izglītības likums nosaka atšķirīgu attieksmi pret šīm personām, piedāvājot viņām īpašas mazākumtautību izglītības programmas. Tomēr grozījumi, kas pakāpeniski ievieš latviešu valodu mazākumtautību izglītības programmās, paredz tikai daļēji atšķirīgu attieksmi pret iepriekš minētajām grupām. Tādēļ Tiesa konstatēja, ka grozījumi rada ierobežojumu.

Ierobežojumam bija divi likumīgi mērķi – latviešu valodas aizsardzība un to etniskām minoritātēm piederošo personu aizsardzība, kas vēlējās apgūt izglītību latviešu valodā. Tiesa pievienojās Izglītības ministrijas pārstāvju viedoklim, ka šis ierobežojums bija piemērots šo mērķu sasniegšanai, jo latviešu valoda nav jāmāca tikai latviešu valodas stundās, bet tā arī jāpraktizē citos skolas mācību priekšmetos, lai apgūtu tās praktisko pielietošanu. Turklāt norma paredz elastīgumu izvēlē, kurus priekšmetus skolā apgūs latviešu valodā un kurus mazākumtautību valodā.

Tiesa atzīmēja, ka dotajā brīdī nav pierādāms tas, kā apstrīdētie grozījumi ietekmēs izglītības kvalitāti mazākumtautību skolās.  Līdz sprieduma pieņemšanas brīdim dažādām skolām bija dažādas pieredzes, dažas skolas bija ļoti veiksmīgi ieviesušas latviešu valodu izglītības procesā, taču dažas nē.  Tādēļ Satversmes tiesa sprieda, ka grozījumi jāiztulko tādējādi, ka tie pieļauj pārejas periodu vēl uz 3 gadiem, kurā priekšmetus skolās var mācīt 2 valodās – latviešu un mazākumtautību valodā.  Tas nodrošinātu to, ka tiesību uz izglītību ierobežojums arī skolniekiem ar vājām latviešu valodas zināšanām ir samērīgs.

Tādējādi Tiesa nosprieda, ka apstrīdētie grozījumi ir savienojami ar tiesībām uz izglītību un diskriminācijas aizliegumu, ja tos pareizi iztulko.

Cilvēktiesību gids

Eiropas cilvēktiesību izglītības platforma