Satversmes tiesa
2006. gada 23. februāris

Fakti

Maksātnespējas likums aizliedza personai, kas tiek turēta aizdomās vai tiek apsūdzēta kriminālprocesā, kļūt par maksātnespējas administratoru. Pieteicējs  Strautmaņa kungs tika apsūdzēts par kukuļdošanu, tādēļ tiesa viņu atcēla no maksātnespējas administratora pienākumu pildīšanas.

Sūdzība

Strautmaņa kungs sūdzējās, ka viņa atcelšana no amata pārkāpa viņa tiesības uz taisnīgu tiesu, jo tika pārkāpts nevainīguma prezumpcijas princips.

Tiesas secinājumi

Tiesa norādīja, ka nevainīguma prezumpcija ir pamattiesība – nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums, un visas šaubas jātuko par labu apsūdzētajam. Tiesa uzsvēra, ka pret nevienu nedrīkst attiekties kā pret vainīgu pirms viņa vaina nav pierādīta, tomēr apsūdzētajam var uzlikt kādus ierobežojumus, ja tam pastāv leģitīms mērķis un ierobežojums ir samērīgs. Nevainīguma prezumpcija piešķir apsūdzētajam virkni procesuālo garantiju kriminālprocesā. Tiesa atzīmēja, ka kādu apsūdzot noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, var tikt grauta viņa reputācija. Tomēr Tiesa konstatēja, ka nevainīguma prezumpcija neaizliedz valstij uzlikt noteiktus pagaidu ierobežojumus, kas saistīti ar apsūdzētā reputāciju, tik ilgi, kamēr tie ir savienojami ar citām Satversmē noteiktām tiesībām. Tādēļ Tiesa sprieda, ka ierobežojums neietekmēja nevienu nevainīguma prezumpcijas procesuālo garantiju un tādēļ netika konstatēts pieteicēja tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpums.

Cilvēktiesību gids

Eiropas cilvēktiesību izglītības platforma