Satversmes tiesa
2009. gada 2. decembris

Fakti

Pieteicējs Mutuļa kungs izcieta brīvības atņemšanas sodu. Soda izciešanas laikā viņš tika ievietots soda izolatorā par ieslodzījuma vietas noteikumu pārkāpumiem.

Sūdzība

Mutuļa kungs sūdzējās, ka likums neatļāva personām, kas ievietotas soda izolatorā, sūtīt vēstules saviem draugiem un radiniekiem, tādējādi pārkāpjot viņa tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi.

Tiesas secinājumi

Tiesa piekrita, ka ar konkrētās tiesību normas piemērošanu tika ierobežotas pieteicēja tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi. Tā arī konstatēja, ka aizliegums sūtīt vēstules privātpersonām tiek piemērots tikai ieslodzītajiem, kas ievietoti soda izolatorā. Ievērojot, ka ievietošana soda izolatorā tiek veikta ar mērķi nodrošināt kārtību un drošību ieslodzījuma vietā, Tiesa piekrita, ka papildus ierobežojumiem, kas saistīti ar soda izolatora režīmu, ir leģitīms mērķis – nodrošināt rēžīmu cietumā un nodrošināt sabiedrisko kārtību. Tiesa tālāk atzīmēja, ka ieslodzītajiem soda izolatorā ir tiesības sazināties ar saviem radiniekiem, izmantojot arī citus saziņas līdzekļus (telegrammas un tālruņa zvanus), kā arī saņemt vēstules. Turklāt aizliegums sūtīt vēstules varēja tikt piemērots tikai ierobežotam laika periodam (maksimums 15 dienām). Ieslodzītie, kas ievietoti soda izolatorā, joprojām varēja sazināties ar ārpasauli, tādēļ Tiesa secināja, ka iejaukšanās bija samērīga un tiesību norma bija saderīga ar tiesībām uz privāto un ģimenes dzīvi.

Cilvēktiesību gids

Eiropas cilvēktiesību izglītības platforma