Satversmes tiesa
2010. gada 20. decembris
Fakti
Apcietinājumā turēšanas kārtības likums paredzēja, ka tualete apcietinājuma kamerās ir jāatdala no pārējās kameras ar sienu, kas nav augstāka par 1,2 metriem.
Sūdzība
Tiesībsargs sūdzējās, ka sienas augstums nav pietiekams, lai nodrošinātu privātumu, tādējādi pārkāpjot pazemojošas attieksmes aizliegumu.
Tiesas secinājumi
Tiesa atzīmēja, ka nav pieļaujamas atkāpes no necilvēcīgas un pazemojošas attieksmes aizlieguma. Tādēļ arī pret apcietinātajiem ir jāizturas ar cieņu. Tiesa uzsvēra, ka apcietinājums pats par sevi paredz noteiktus ierobežojumus un rada ciešanas. Tiesa arī atzīmēja, ka personas, kuru brīvība ir ierobežota, nebauda pamattiesības tādā apmērā, kā brīvībā esošie.
Tomēr ņemot vērā, ka apcietinājumā esošās personas vēl nav notiesātas un uz viņām attiecas nevainīguma prezumcija, viņas ir pakļautas tikai tādiem ierobežojumiem, kas ir nepieciešami kriminālprocesa norisei un miera un kārtības uzturēšanai. Tiesa uzsvēra, ka atdalošās sienas augstumam jābūt tādam, lai tas nodrošinātu privātumu tualetes apmeklējuma laikā.
Konkrētajā lietā Tiesa konstatēja, ka maksimālais augstums vienīgajai atdalošajai sienai – 1,2 metri – nozīmē, ka apcietinātais, kurš izmanto tualeti, ir vienmēr atklāts pārējai kamerai vismaz no vienas puses. Tā kā likums paredzēja maksimālo atdalošās sienas augstumu, apcietinājuma vietu administrācija nevarēja piemērot likumu tādā veidā, kas nodrošināja apcietinātajiem privātumu. Turklāt termins “siena” tika interpretēts un piemērots tādā veidā, kas pārkāpa apcietināto personu privātumu. Tādējādi Tiesa konstatēja, ka konkrētā likuma norma nebija savienojama ar necilvēcīgas un pazemojošas attieksmes aizliegumu.