Latvijas Republikas Augstākā tiesa
2013. gada 5. septembris

Fakti

Pieteicējs Ļ. kungs izcieta brīvības atņemšanas sodu. Ikdienas pastaigas svaigā gaisā cietumā bija obligātas. Atteikšanās doties svaigā gaisā tika uzskatīta par cietuma kārtības noteikumu pārkāpumu un ieslodzītais, kurš atteicās doties pastaigā, tika ievietots soda izolatorā uz plānotās pastaigas laiku.

Sūdzība

Pieteicējs sūdzējās, ka obligātās pastaigas svaigā gaisā un no tām izrietošā ievietošana soda izolatorā pārkāpa viņa tiesības uz brīvību.

Tiesas secinājumi

Tiesa atzīmēja, ka ieslodzītajiem ir tiesības, nevis pienākums doties pastaigās svaigā gaisā, un viņi nedrīkst tikt sodīti par savu izvēli neizmantot šīs tiesības. Lai arī rezultātā pieteicēju visticamāk nesodīja ar disciplinārsodu par atteikšanos doties pastaigā svaigā gaisā, zemākās instances tiesai, kas sākotnēji noraidīja pieteikumu, pamatojot ar to, ka nav izieta atbilstoša disciplinārā apelācijas procedūra, vajadzēja rūpīgāk izanalizēt faktiskos apstākļus attiecībā uz obligātajām pastaigām, tai skaitā, vai pieteicēju ievietoja vai neievietoja soda izolatorā par atteikšanos iet pastaigā. Tādējādi Tiesa atcēla zemākās instances tiesas spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai pēc būtības.

Cilvēktiesību gids

Eiropas cilvēktiesību izglītības platforma