Eiropas Cilvēktiesību tiesa
2010. gada 26. oktobris
Fakti
Dzīvojamā māja ar piebūvi, siltumnīca un dārzs, ko izmantoja pieteicēja Marina kundze, tika nojaukta. Viņa iesniedza civilprasību tiesā par kaitējuma kompensācijas piedziņu pret iespējamo vainīgo un lūdza tiesu viņu atbrīvot no tiesas (valsts) nodevas samaksas. Marina kundze tiesā iesniedza izziņu, kas apliecināja viņas kā maznodrošinātas personas statusu. Tiesa samazināja valsts nodevas apmēru no aptuveni EUR 2,148 uz EUR 143. Visi citi lūgumi atbrīvot no nodevas samaksas vai atlikt tās samaksu līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim tika noraidīti.
Sūdzība
Marina kundze sūdzējās, ka viņa nevarēja samaksāt tiesas nodevu un tādēļ viņai bija liegta pieeja tiesai.
Tiesas secinājumi
Tiesa atzīmēja, ka tiesas nodevas kā tādas nav pretrunā 6.(1) pantam, ar nosacījumu, ka šī mērķa sasniegšanai pati tiesību uz pieeju tiesai būtība netiek noniecināta un piemērotie pasākumi ir samērīgi. Lai to izvērtētu, ir jāņem vērā pieteicējas spēja samaksāt noteikto summu laikā, kad nodevas samaksa ir uzlikta. Tīri finansiālas dabas ierobežojumi, kas ir pilnībā nesaistīti ar prasības tiesvedības izredzēm, ir jāpakļauj jo īpaši stingrai kontrolei. Tiesa secināja, ka Latvijā tiesu nodevas kalpoja kā līdzeklis, kas attur potenciālos prāvniekus no nepamatotu un necienīgu prasību celšanas. Tajā pašā laikā nacionālās tiesas piešķīra atbrīvojumus no tiesas nodevām tiem pieteicējiem, kas varēja pierādīt savu slikto finansiālo stāvokli. Tiesas ieskatā nacionālās tiesas, izvērtējot samazinātās tiesas nodevas samērīgumu, nebija ņēmušas vērā faktu, ka pieteicējas ikmēneša ienākumi bija zem garantētā minimuma (EUR 108). Lai arī nacionālais likums pieļāva tādu iespēju, nacionālās tiesas nebija devušas iespēju atlikt tiesas nodevas samaksu vai to sadalīt vairākos maksājumos. Tādējādi, Tiesa secināja, ka nacionālo tiesu pieeja bija tāda, kas liedza Marinas kundzei īstenot savas tiesības uz pieeju tiesai, un Tiesa konstatēja Konvencijas 6.(1) panta pārkāpumu.