Eiropas Savienības Tiesa
2008. gada 1. aprīlis

Fakti

Maruko kunga dzīvesbiedrs (viņi bija reģistrējuši savas partnerattiecības, kā to pieļauj Vācijas likums) bija apdrošināts obligātās arodapdrošināšanas iestādē, kas piesaistīta viņa darbavietai. Pēc Maruko kunga nāves viņa partneris pieteicās saņemt atraitņa pensiju. Iepriekš pieminētā iestāde atteicās maksāt pensiju Maruko kungam, jo viņš nebija mirušā laulātais.

Nacionālās tiesas uzdotais jautājums Eiropas Kopienu tiesai

Vai tiesību akti, saskaņā ar kuriem pēc dzīvesbiedra nāves pārdzīvojušais partneris nesaņem atraitņa pensiju, kas līdzvērtīga tai, ko saņem laulātais, pat ja dzīvesbiedri, tāpat kā laulātie, dzīvojuši savstarpēji atbalstošās un uzticīgās attiecībās, kas bija veidotas uz visu dzīvi, ir atbilstošas ES tiesībām?

Tiesas secinājumi

Pirmkārt, Tiesa uzsvēra, ka atraitņa pensija, ko saņem no darba devēja pensiju shēmas, ir jāuzskata par “algu”, jo tā ir nesaraujami saistīta ar nodarbinātību. Tādēļ konkrētajā situācijā jāpiemēro Direktīva Nr. 2000/78.

Otrkārt, iepriekš pieminētā Direktīva, kā atkārtoti uzsvēra Tiesa, apkaro noteiktas diskriminācijas formas nodarbinātības un profesionālajā sfērā, tai skaitā diskrimināciju uz seksuālās orientācijas pamata. Treškārt, Tiesa atgādināja, ka tiešā diskriminācija notiek, kad pret personu izturas mazāk labvēlīgi nekā pret citu personu līdzīgā situācijā.

Attiecībā uz galveno jautājumu Tiesa tomēr secināja, ka tas ir nacionālo tiesu kompetencē lemt, vai dzīvesbiedri un laulātie atrodas salīdzināmās situācijās. Ja nacionālās tiesas lemj, ka personas atrodas salīdzināmās situācijās tiktāl, ciktāl tas attiecas uz atraitņa pensiju, galvenās tiesvedības pamatā esošā likumdošana attiecīgi jāuzskata par tādu, kas rada tiešo diskrimināciju uz seksuālās orientācijas pamatiem pamata ES tiesību izpratnē.

Cilvēktiesību gids

Eiropas cilvēktiesību izglītības platforma