Eiropas Cilvēktiesību tiesa
2012. gada 28. februāris
Fakti
Pieteicējs Melnīša kungs kā apcietinātais cietuma izmeklēšanas nodaļā pavadīja gandrīz 5 mēnešus. Šajā laikā viņš sūdzējās prokuroram un cietuma administrācijai par slikto apgaismojumu kamerā, par kameras pārapdzīvotību, slikto smaku, kas radās no tā, ka tualete atradās kamerā, kā arī par to, ka viņam pietrūka personīgās higiēnas priekšmeti. Viņu informēja par to, ka cietumam pietrūka finanšu resursu, lai viņam varētu izsniegt šos higiēnas priekšmetus.
Sūdzība
Pieteicējs sūdzējās, ka apstākļi, kādos viņam bija jāuzturas cietumā, bija necilvēcīgi un pazemojoši, kas bija pretrunā Konvencijas 3.pantam.
Tiesas secinājumi
Tiesa konstatēja, ka tualete Melnīša kamerā nebija atdalīta no pārējās kameras un viņam tualete bija jāizmanto citu kameras biedru acu priekšā, kā arī viņam bija jānoraugās, kā citi izmanto tualeti. Turklāt viņš nevarēja ievērot personīgo higiēnu apcietinājuma laikā, un tādēļ viņš pastāvīgi piecus mēnešus bija juties netīrs un pazemots. Tas acīm redzami radīja ciešanas, kas pārsniedz tās, kuras ir neizbēgamas, atrodoties apcietinājumā.
Turklāt vēl nepieņemamāka bija vietējo iestāžu klaji noraidošā attieksme pret pieteicēja likumīgo lūgumu izsniegt higiēnas priekšmetus. Tādējādi tiesa sprieda, ka apcietinājuma apstākļi, kādos Melnīša kungs bija spiests uzturēties, varēja likt viņam izjust ciešanas, mazvērtīgumu un pazemojumu, kas varēja salauzt viņa fizisko un/vai morālo pretestību, kā sekas bija 3.panta pārkāpums.