Eiropas Cilvēktiesību tiesa
2013. gada 22. janvāris
Fakti
Pieteicējs Mihailova kungs cieta no epilepsijas ar psihozes simptomiem un sindromiem, bet ārsti atzīmēja, ka viņš necieta no ‘garīgas slimības’. Tiesa viņu atzina par rīcībnespējīgu, un viņa sieva tika iecelta par viņa aizgādni. Pēc Mihailova kunga sievas pieteikuma, viņš tika ievietots speciālā sociālās aprūpes iestādē, kuru viņš varēja atstāt tikai ar iestādes vadītāja atļauju. Septiņus gadus vēlāk Mihailova kungs lūdza tiesu atzīt viņu par rīcībspējīgu, bet veltīgi. Sakarā ar viņa rīcībnespēju viņš arī nevarēja lūgt viņu izlaist no sociālās aprūpes iestādes.
Sūdzība
Mihailovs sūdzējās, ka viņš sociālās aprūpes iestādē tika turēts pret viņa gribu, bez iespējas tikt atbrīvotam.
Tiesas secinājumi
Vispārīgie principi:
Tiesa atzīmēja vairākus būtiskus principus attiecībā uz prasībām par ievietošanas aprūpes iestādē pārskatīšanu.
Personai, kura ir piespiedu kārtā ievietota aprūpes iestādē uz ilgu laiku, ir jābūt tiesībām apstrīdēt ievietošanas likumību tiesā saprātīgos termiņos, ja nav paredzēta automātiska šāda lēmuma tiesiskuma pārskatīšana.
Procedūrai jābūt juridiskai un personai procesa laikā jānodrošina nepieciešamās garantijas, atbilstošas konkrētai piespiedu ievietošanai.
Procesuālām garantijām vienmēr nav jābūt vienām un tām pašām kriminālajā un civilajā tiesvedībā (taisnīgas tiesas garantijas). Bet personai jānodrošina pieeja tiesai, iespēja tikt uzklausītai personiski vai, ja nepieciešams, ar pārstāvja starpniecību.
Konkrētajā lietā:
Tiesa atzīmēja, ka tā kā Mihailova kungs nevarēja pats atstāt aprūpes iestādi, tika uzskatīts, ka viņa brīvība tikusi ierobežota. Tiesa konstatēja, ka Mihailova kungam nebija dota iespēja apstrīdēt savu ievietošanu garīgās veselības aprūpes iestādē, jo viņš bija rīcībnespējīgs, kas viņam liedza to izdarīt. Latvijas likums tajā laikā neparedzēja automātisku viņa rīcībspējas un ievietošanas sociālās aprūpes iestādē pārskatīšanu. Tādējādi Tiesa konstatēja Konvencijas 5.(4) panta pārkāpumu.