Eiropas Cilvēktiesību tiesa
2002. gada 14. novembris

Fakti

Pieteicējam Mouisel kungam ieslodzījuma laikā tika diagnosticēta leikēmija. Šajā sakarā viņam vajadzēja iziet vairākas ķīmijterapijas. Viņš apgalvoja, ka ķīmijterapijas laikā viņa kājas un viena no viņa plaukstas locītavām bija pieķēdētas slimnīcas gultai.

Sūdzība

Mouisel kungs apgalvoja, ka roku dzelžu uzlikšana ķīmijterapijas laikā pārkāpa Konvencijas 3. pantu.

Tiesas secinājumi

Tiesa atkārtoti uzsvēra, ka roku dzelžu uzlikšana pati par sevi nepārkāpj Konvencijas 3. pantu, ja šis pasākums tiek veikts saistībā ar likumīgu aizturēšanu un nenotiek, pielietojot spēku vai publiskā veidā, pārsniedzot pamatotas nepieciešamības robežas. Šajā sakarā ir svarīgi izvērtēt, vai, piemēram, pastāv draudi, ka konkrētā persona varētu aizbēgt vai radīt kādu ievainojumu vai kaitējumu. 

Konkrētajā lietā, ņemot vērā Mouisel kunga veselību, faktu, ka viņš ticis nogādāts slimnīcā, viņa pārdzīvoto diskomfortu, ko radīja ķīmijterapijas kurss un viņa fizisko vājumu, Tiesa uzskatīja, ka roku dzelžu uzlikšana nebija samērīga ar drošības vajadzībām. Tiesa arīdzan uzsvēra, ka neatkarīgi no pieteicēja kriminālās sodāmības, nepastāvēja iepriekšēja uzvedība vai citi faktori, kas dotu nopietnu pamatu baidīties, ka pastāv bēgšanas vai vardarbības draudi. Tiesa arīdzan ņēma vērā to, ka pieteicējs turpināja atrasties ieslodzījumā, neskatoties uz viņa veselības stāvokli, un tā secināja, ka Konvencijas 3. pants ticis pārkāpts.

Cilvēktiesību gids

Eiropas cilvēktiesību izglītības platforma