Eiropas Cilvēktiesību tiesa
2013. gada 16. jūlijā
Fakti
Pieteicēja Naglas kundze bija žurnāliste, kas veidoja un vadīja iknedēļas pētniecisko TV ziņu programmu ”De Facto”. Ar viņu sazinājās anonīms avots, kurš atklāja, ka datubāzē, ko uztur Valsts ieņēmumu dienests (VID), ir nopietni drošības trūkumi. Pārraides “De Facto” laikā pieteicēja paziņoja par datu noplūdi. Vienu nedēļu pēc pārraides persona vārdā “Neo” sāka publicēt caur savu Twitter kontu datus, kas saistīti ar algām, ko izmaksāja dažādās valsts institūcijās. Izmeklēšanas iestādes konstatēja, ka persona I.P. ir bijusi pieslēgusies datu bāzei un arīdzan veikusi vairākus zvanus uz Naglas kundzes telefona numuru. Tajā pašā dienā I.P. tika aizturēts, Naglas kundzes mājā tika veikta kratīšana un tika izņemtas vairākas datu uzglabājamās ierīces, tai skaitā, personīgais klēpjdators.
Sūdzība
Naglas kundze sūdzējās, ka viņa ir tikusi piespiesta atklāt informāciju, kas deva iespēju identificēt žurnālista informācijas avotu, un tādējādi tikušas pārkāptas viņas tiesības uz izteiksmes brīvību.
Tiesas secinājumi
Tiesa sprieda, ka Naglas kundzes mājā veiktā kratīšana un datu uzglabājamo ierīču izņemšana pārkāpa viņas tiesības uz izteiksmes brīvību, jo iestādes nebija izsvērušas, vai izmeklēšanas intereses bija pietiekamas, lai neievērotu sabiedrības interesi žurnālista izteiksmes brīvības aizsargāšanā.
Tiesa sprieda, ka iejaukšanās bija „paredzēta likumā” un tās mēķis bija nekārtību vai nozieguma novēršana un citu personu tiesību aizsardzība. Tomēr nacionālo iestāžu sniegtais pamatojums kratīšanas veikšanai nebija „atbilstošs” un „pietiekams”:
a) žurnālista izteiksmes brīvība aptver arī informācijas avota aizsardzību, un pieejai informācijai jābūt aizsargātai ar atbilstošiem drošības pasākumiem pret ļaunprātīgu izmantošanu;
b) kratīšana, kas veikta ar mērķi identificēt žurnālista informācijas avotu, ir daudz radikālāks līdzeklis kā pieprasījums atklāt avota identitāti;
c) datu uzglabāšanas ierīces, kas tika izņemtas, saturēja informāciju, caur kuru varēja identificēt pieteicējas informācijas avotu saistībā ar datu noplūdi;
d) žurnālistu tiesības neizpaust savus informācijas avotus nav atkarīgas no šo avotu likumības;
e) pieteicēja nebija atbildīga par personas datu izplatīšanu un nebija iesaistīta citos notikumos, kā tikai tajos, kas saistījās ar viņas darbību kā žurnālistei;
f) kratīšana tika veikta trīs mēnešus pēc pārraides dienas, un pēc šīs dienas pieteicēja nebija vairs sazinājusies ar I.P;
g) jautājums, par kuru pieteicēja ziņoja, veicināja sabiedrisku diskusiju, proti, informējot sabiedrību par algām publiskajā sektorā finanšu krīzes laikā.