Eiropas Cilvēktiesību tiesa
2013. gada 18. jūnijs
Fakti
Deviņi pieteicēji bija vecāki bērniem, kuri nomira 1996.-1997.gada ziemā aprūpes iestādē, kas paredzēta bērniem ar smagiem garīgās veselības traucējumiem, sakarā ar nepiemērotu uzturu, apkuri un medicīnisko aprūpi finanšu līdzekļu trūkuma dēļ.
Sūdzība
Pieteicēji sūdzējās, ka valsts nav izpildījusi savu pozitīvo pienākumu aizsargāt to personu, kuras atrodas valsts aprūpē, dzīves, liekot viņu bērniem uzturēties apstākļos, kas radīja draudus bērnu veselībai un drošībai.
Tiesas secinājumi
Tiesa atzīmēja, ka tā kā bērni bija uzticēti valsts aprūpei specializētā valsts iestādē un atradās ekskluzīvā iestāžu uzraudzībā, sakarā ar viņu īpašo neaizsargātību valstij bija pienākums nodrošināt šiem bērniem labus dzīves apstākļus. Tiesa uzsvēra, ka tā kā sociālas aprūpes iestādes vadītājs bija informējis atbildīgās iestādes par problēmām, tām bija pienākums veikt atbilstošus pasākumus ārkārtas situācijā, lai aizsargātu bērnu dzīvības. Ņemot vērā, ka iestādes neveica tūlītējus, praktiskus un atbilstošus pasākumus, lai novērstu bērnu nāvi, neskatoties uz to, ka tās zināja par reālajiem draudiem bērnu dzīvībām, Tiesa sprieda, ka ir noticis Konvencijas 2.panta pārkāpums.