Eiropas Cilvēktiesību tiesa
2014. gada 23. septembris

Fakti

Pieteicēju G.kungu notiesāja par krāpšanu. Sakarā ar viņa garīgās veselības traucējumiem viņu atbrīvoja no kriminālatbildības. Tā kā tiesa uzskatīja, ka viņš radīja draudus sabiedrībai, tika pieņemts lēmums par viņa stacionāru ārstēšanu psihiatriskā slimnīcā. Pieteicējs nepiedalījās nevienā no vairākām tiesas sēdēm savā lietā, bet viņu pārstāvēja tiesas iecelts pārstāvis. Nav skaidrs, vai pieteicējs vispār saņēma tiesas lēmumus.

Sūdzība

Pieteicējs sudzējās, ka viņam nebija iespēju apstrīdēt viņa ievietošanas aprūpes iestādē tiesiskumu, kā to pieprasa Konvencijas 5.(4) punkts.

Tiesas secinājumi

Tiesa uzsvēra, ka personai, kura tiek piespiedu kārtā ievietota psihiatriskā slimnīcā, jābūt tiesībām pēc paša ierosmes pieprasīt šāda lēmuma juridisku pārvērtēšanu. Tā atzīmēja, ka situācijas var atšķirties, bet vienmēr ir jānovērtē, vai personas garīgā veselība ir tāda, kas nepieļauj, ka viņš pats noformulē viedokli par savu ievietošanu ārstniecības iestādē.

Konkrētajā lietā pirmstiesas procesā pieteicēju atzina par tādu, kurš nevar piedalīties izmeklēšanā. Tas bija par pamatu tam, lai deviņus mēnešus vēlāk arī tiesa nolemtu, ka viņam nav nepieciešams piedalīties tiesas sēdēs, kurās lēma par viņa piespiedu ievietošanu aprūpes iestādē. Viņa spēju piedalīties tiesas sēdēs nepārvērtēja neviens eksperts. Tā kā pieteicējs nepiedalījās tiesas sēdēs, viņam tika liegta iespēja tieši sūdzēties par lēmuma ievietot viņu psihiatriskā slimnīcā tiesiskumu. Iespēja sūdzēties bija atstāta pilnībā valsts nozīmēta advokāta personīgai izlemšanai, un pieteicējs to nevarēja ietekmēt. Lai arī pieteicējs bija nosūtījis vairākas sūdzības dažādām nacionālo tiesu instancēm, tās netika izskatītas pēc būtības. Tiesa secināja, ka šī situācija noveda pie pieteicēja tiesību ierobežojuma saskaņā ar  5.(4) pantu, un tādējādi tika konstatēts pārkāpums.

Cilvēktiesību gids

Eiropas cilvēktiesību izglītības platforma