Eiropas Cilvēktiesību tiesa
2003. gada 13. februāris
Fakti
Pieteicēja Odievre kundze tika adoptēta, jo pēc piedzimšanas viņas bioloģiskā māte atteicās par viņu rūpēties. Jau pieaugušā vecumā Odievre kundze centās uzzināt savu bioloģisko vecāku un brāļu personību. Viņas lūgums tika noraidīts, jo viņa bija dzimusi īpašā procedūrā, kas atļāva mātēm palikt anonīmām.
Sūdzība
Pieteicēja sūdzējās, ka viņai nebija iespējas iegūt identificējošu informāciju par savu bioloģisko ģimeni un tādējādi viņai tikusi liegta iespēja izzināt savu personīgo vēsturi. Līdz ar to viņas tiesības uz privāto dzīvi tikušas pārkāptas.
Tiesas secinājumi
Pieteicēja Odievre kundze tika adoptēta, jo pēc piedzimšanas viņas bioloģiskā māte atteicās par viņu rūpēties. Jau pieaugušā vecumā Odievre kundze centās uzzināt savu bioloģisko vecāku un brāļu personību. Viņas lūgums tika noraidīts, jo viņa bija dzimusi īpašā procedūrā, kas atļāva mātēm palikt anonīmām.
Pieteicēja sūdzējās, ka viņai nebija iespējas iegūt identificējošu informāciju par savu bioloģisko ģimeni un tādējādi viņai tikusi liegta iespēja izzināt savu personīgo vēsturi. Līdz ar to viņas tiesības uz privāto dzīvi tikušas pārkāptas.
Pirmkārt, Tiesa uzsvēra, ka dzimšana un jo īpaši apstākļi, kādos dzimst bērns, veido bērna un vēlāk arī pieauguša cilvēka privāto dzīvi, uz kuru tiesības garantē Konvencijas 8.pants.
Lai izsvērtu, vai taisnīgs līdzsvars ir panākts starp pieteicējas tiesībām uz privāto dzīvi un viņas mātes likumīgām interesēm, Tiesa veica sekojošu analīzi:
Odievre kundze tika adoptēta, kad vēl bija bērns, un viņa centās atklāt informāciju par citu personu, savu bioloģisko māti, kura viņu pameta pēc dzemdībām un kura bija izteikusi skaidru lūgumu, lai informācija par dzemdībām paliek konfidenciāla. Ne tikai bērna tiesības zināt savu izcelsmi, bet arī mātes tiesības būt anonīmai, lai aizsargātu sevi un savu veselību, ir ņemamas vērā.
Pieteicējai bija 38 gadi, viņa tika adoptēta četru gadu vecumā, un šīs informācijas atklāšana bez piekrišanas varētu radīt nopietnu apdraudējumu arī ģimenei, kas adoptējusi un uzaudzinājusi pieteicēju, pieteicējas bioloģiskajam tēvam, brāļiem un māsām, kuriem visiem ir tiesības uz viņu privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību.
Ir jāņem vērā, ka, atļaujot piekļuvi īpašai informācijai, varētu tikt apdraudēta vispārīgā interese – aizsargāt mātes un bērna veselību grūtniecības un dzemdību laikā un lai izvairītos no abortiem, jo īpaši nelegāliem abortiem, un no situācijām, kad bērni tiek pamesti, neievērojot atbilstošas procedūras.
Tiesa konstatēja, ka pieteicējai tika dota pieeja neidentificējošai informācijai par viņas māti un bioloģisko ģimeni, kas viņai deva iespēju noskaidrot daļu savu sakņu, vienlaikus nodrošinot trešo personu interešu aizsardzību. Tādējādi iestādes bija panākušas taisnīgu līdzsvaru starp konkurējošām interesēm un netika konstatēts Konvencijas 8.panta pārkāpums.