Eiropas Cilvēktiesību tiesa
2015. gada 21. jūlijs
Fakti
Pieteicēji bija vairāki viendzimuma pāri, kas dzīvoja Itālijā, un kuri vēlējās noslēgt laulību, bet tas viņiem bija liegts, jo nacionālais likums pieļāva laulību tikai starp pretējā dzimuma personām.
Sūdzība
Pieteicēji sūdzējās, ka viņiem nebija pieejami līdzekļi, ar kādiem juridiski nostiprināt savas attiecības, jo nebija iespējams slēgt nekāda veida civilo savienību. Tas pārkāpa viņu tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi, ko aizsargā Konvencijas 8.pants.
Tiesas secinājumi
Tiesa atkārtoti uzsvēra, ka viendzimuma pāra, tādas kā pieteicēju, attiecības aptver jēdziens “privātā dzīve” 8.panta izpratnē. Vienlaikus stabilā de facto partnerībā kopā dzīvojoša viendzimuma pāra attiecības aptver arī jēdziens “ģimenes dzīve”. Tā piemetināja, ka tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi var uzlikt valstij noteiktus pozitīvus pienākumus, lai nodrošinātu efektīvu šo tiesību ievērošanu, tai skaitā nepieciešamo līdzekļu pieņemšanu.
Tiesa konstatēja, ka pieteicējiem nebija iespējas slēgt civilo savienību vai reģistrēt partnerattiecības. Tomēr tā kā viendzimuma pāri var veidot attiecības tāpat kā pretējā dzimuma pāri, arī viendzimuma pāriem ir nepieciešama juridiska savu attiecību atzīšana un aizsardzība.
Tiesa norādīja, ka Itālijā dzīvoja daudz homoseksuālu cilvēku un sabiedrība vispārīgi pieņēma viendzimuma attiecības. Tādējādi pastāvēja konflikts starp pieteicēju, kuri izdzīvoja savas attiecības Itālijā atklāti, sociālo realitāti, un likumu, kas neparedzēja attiecību oficiālu atzīšanu. Turklāt vairākas tiesu iestādes Itālijā bija norādījušas uz nepieciešamību juridiski aizsargāt viendzimuma pārus.
Šo iemeslu dēļ Tiesa sprieda, ka valsts nav izpildījusi savu pozitīvo pienākumu ieviest īpašu juridisku regulējumu, kas paredz viendzimuma attiecību aizsardzību un atzīšanu. Tādējādi tika pārkāpts Konvencijas 8.pants.