Pieteicēji, preses apvienība AS Diena un žurnālists Ozoliņa kungs, publicēja vairākus rakstus, kuros apsūdzēja Ekonomikas ministru dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un kukuļņemšanā saistībā ar sabiedrības AS Ventspils nafta privatizācijas procesu. Ministrs cēla prasību tiesā par apmelojumu un lūdza piedzīt no pieteicējiem kaitējuma atlīdzību. Tiesa uzlika par pienākumu pieteicēja kompānijai samaksāt ministram kompensāciju un atsaukt četrus no septiņiem rakstiem, kas publicēti laikrakstā Diena, kā arī samaksāt kaitējuma atlīdzību.

Pieteicēji sūdzējās, ka tiesas lēmums, kas uzliek par pienākumu samaksāt kaitējuma atlīdzību, pārkāpa viņu tiesības uz izteiksmes brīvību.

Tiesa sprieda, ka, publicējot rakstus, pieteicēji nav pārkāpuši žurnālistikas brīvības robežas un tādējādi ierobežojums ir pārkāpis pieteicēju tiesības uz izteiksmes brīvību.

Tiesa uzsvēra, ka pieteicēji ir pildījuši “sargsuņa” lomu, kuru prese pilda demokrātiskā sabiedrībā. Šī loma sevī ietver pienākumu ziņot sabiedrībai par gadījumiem, kad prese ir informēta par iespējamu nelikumīgu piesavināšanos no politiķu puses. Tā kā raksti attiecās uz ministru, kurš ir publiska persona, pieļaujamās kritikas robežas bija plašākas nekā privātas personas (indivīda) gadījumā..

Turklāt Ozoliņa kungs rakstos izteica savu vērtējumu, norādot savus personīgos secinājumus, ka ministrs ir pārkāpis savas pilnvaras. Šādi secinājumi par citu personu nodomiem un motīviem nav fakti, kuru esamību būtu jāpierāda. Tādējādi no Ozoliņa kunga puses nebija nepieciešami tālāki skaidrojumi..