Eiropas Cilvēktiesību tiesa
2004. gada 17. decembris

Fakti

Pieteicēji, Pedersen kungs un Baadsgaard kungs, bija žurnālisti, kuri veidoja programmas par X tiesvedību - personu, kura bija tiesāta ar 12 gadiem brīvības atņemšanu pēc tam, kad tika atzīta par vainīgu savas sievas slepkavībā. Vienā no epizodēm pieteicēji paziņoja, ka Galvenais policijas virsnieks, visticamāk, ir atbildīgs par liecinieka liecības slēpšanu, kas pats par sevi ir noziegums. Pēc šīs epizodes Galvenais policijas virsnieks iesniedza policijā ziņojumu par viņa goda un cieņas aizskaršanu, ko bija veikuši pieteicēji. Vēlāk pieteicēji tika tiesāti par goda un cieņas aizskaršanu, un viņiem tika piespriests samaksāt policijas virsniekam kaitējuma atlīdzību. Tikmēr krimināllietu pret X uzsāka izskatīt no jauna, un X tika attaisnots. Nacionālās tiesas lēma, ka pieteicējiem pietrūka pietiekams faktiskais pamatojums, lai apgalvotu, ka Galvenais policijas virsnieks būtu apzināti slēpis būtisku pierādījumu slepkavības lietā.

Sūdzība

Pieteicēji apgalvoja, ka Dānijas tiesas spriedums nesamērīgi ierobežoja viņu tiesības uz izteiksmes brīvību, jo viņu apgalvojumi nevarēja tikt vērtēti kā ziņas par faktiem, kuru patiesumu viņiem būtu jāpierāda.

Tiesas secinājumi

Tiesa sprieda, ka pieteicējiem pietrūka pietiekams faktiskais pamats viņu paziņojumiem, tādēļ viņu tiesības uz izteiksmes brīvību nebija pārkāptas.

Tiesa uzsvēra, ka jānošķir paziņojumi par faktiem no vērtējuma. Kamēr faktu esamību var pierādīt, vērtējuma patiesumu ir neiespējami pierādīt. Tiesa tālāk secināja, ka apsūdzība pret Galveno policijas virsnieku bija apgalvojums par faktu. Tādējādi tiesa vērtēja, vai pieteicēji rīkojušies labā ticībā un ievērojuši vispārpieņemto žurnālistu pienākumu pārbaudīt apgalvojumus par faktiem. To analizējot, Tiesa konstatēja, ka pieteicējiem nebija pietiekams faktiskais pamats, lai apsūdzētu Galveno policijas virsnieku:

  • Pieteicēji izdarīja paši savu secinājumu no liecinieces paziņojumiem, tādējādi viņi paši bija autori apgalvojumiem par faktiem.
  • Viņi paļāvās tikai uz vienu liecinieci, kura nekad nebija apgalvojusi, ka viņas ziņojums būtu slēpts apzināti un, vēl jo vairāk, ka to būtu darījis Galvenais policijas virsnieks.
  • Pieteicēji arī nepārbaudīja, vai pastāvēja objektīvs pamats liecinieces laika izpratnei par notikumiem.
  • Apsūdzība bija ļoti nopietna, un, ja tā izrādītos patiesa, būtu bijis pamats ierosināt kriminālprocesu.
  • Pieteicēji nebija centušies iegūt nekādu apstiprinājumu saviem apgalvojumiem.

Cilvēktiesību gids

Eiropas cilvēktiesību izglītības platforma