Eiropas Cilvēktiesību tiesa
1982. gada 1. oktobris
Fakti
Pieteicējs Piersack kungs tika apsūdzēts slepkavībā. Van de Walle kungs bija vecākā prokurora vietnieks tajā laikā. Lai arī viņš nebija tieši atbildīgs par lietu, viņš veica saziņu ar tiesu šajā lietā. Pāris gadus vēlāk, kad notika tiesvedība Piersack kunga lietā, tiesas, kas to izskatīja, sastāva priekšsēdētājs bija Van de Walle kungs, kas bija kļuvis par tiesnesi. Piersack kungu notiesāja par slepkavību.
Sūdzība
Piersack kungs sūdzējās, ka tiesa, kas viņu notiesāja, nebija “neatkarīga tiesa”. Tādējādi, tikušas pārkāptas viņa tiesības uz taisnīgu tiesu.
Tiesas secinājumi
Tiesa norādīja, ka objektivitāte parasti nozīmē iepriekšēja viedokļa un aizspriedumu neesamību. Šajā kontekstā pastāv atšķirība starp subjektīvo pieeju, kas cenšas noskaidrot attiecīgā tiesneša personīgo pārliecību konkrētā lietā, un objektīvo pieeju, kas nosaka, vai viņš piedāvā grantijas, kas ir pietiekamas, lai izslēgtu jebkādas leģitīmas šaubas šajā sakarā. Attiecībā uz objektīvo pieeju pat tikai šķietamībai var būt nozīme. Ikvienam tiesnesim, attiecībā uz kuru pastāv leģitīms iemesls apšaubīt viņa objektivitāti, ir sevi jāatstata, jo uz spēles tiek likta uzticamība tiesām demokrātiskā sabiedrībā.
Konkrētajā lietā Tiesa atzīmēja, ka Van de Walle kungs nebija vadījis izmeklēšanu nevienā brīdī, tomēr viņš bija hierarhiski augstākais no vietniekiem, kas bija atbildīgi par lietu. Šajā amatā viņam bija tiesības labot jebkādus rakstveida atzinumus, kas tika sniegti tiesā, sniegt padomu par lietas novērtēšanu, kā arī tiesību normu piemērošanu. Tas, Tiesas ieskatā, bija pietiekami, lai konstatētu, ka “tiesas”, kurai bija jāiztiesā lieta, objektivitāte varēja radīt šaubas. Tādējādi, tika konstatēts Piersack kunga tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpums.