Eiropas Cilvēktiesību tiesa
1997. gada 16. decembris

Fakti

Pieteicējs Raninen kungs atteicās iziet obligāto militāro dienestu, par ko viņš tika sodīts ar brīvības atņemšanu, kas būtu izciešama pēc kāda laika. Pirms atbrīvošanas viņu atveda atpakaļ uz cietumu. Cietuma pagalmā pirms viņa pārvietošanas uz kazarmām viņu saslēdza roku dzelžos un informēja par arestēšanu. Vēlāk viņu nogādāja militārās policijas transportlīdzeklī ārpus cietuma vārtiem. Viņa atbalsta grupa, kas viņu gaidīja aiz vārtiem ārpusē, fotografēja un filmēja notiekošo. Brauciens ilga aptuveni 2 stundas. Roku dzelži tika noņemti pie ieejas militārajā slimnīcā. 

Sūdzība

Raninen kungs sūdzējās, ka roku dzelžu uzlikšana viņam nebija nepieciešama, jo viņš nebija izrādījis nekādas bēgšanas pazīmes vai pazīmes, ka nodarīs sev vai citiem kaitējumu. Viņš apgalvoja, ka roku dzelžu uzlikšana pārkāpa Konvencijas 3. pantu. 

Tiesas secinājumi

Tiesa uzsvēra, ka roku dzelžu uzlikšana parastos apstākļos nevar radīt Konvencijas 3. panta pārkāpumu, ja šis līdzeklis tiek piemērots saistībā ar likumīgu arestu vai apcietinājumu un nav saistīts ar spēka pielietošanu vai publisku apskati, pārkāpjot nepieciešamās robežas konkrētajā gadījumā. Šajā sakarā ir būtiski novērtēt, vai, piemēram, konkrētā persona pretosies arestam vai bēgs, nodarīs kaitējumu vai ievainos, vai iznīcinās pierādījumus. 

Konkrētajā lietā Tiesa atzīmēja, ka saslēgšana roku dzelžos tik tiešām nebija attaisnojama. Turklāt Raninen kungu roku dzelžu uzlikšanas brīdī vēroja daudz cilvēku. Attiecībā uz to, vai roku dzelžu uzlikšana radīja būtisku kaitējumu Raninen kunga psiholoģiskam stāvoklim, Tiesa nebija pārliecināta. Tiesa arīdzan ņēma vērā faktu, ka roku dzelži pieteicējam netika uzlikti ar mērķi viņu pazemot. Tādēļ Tiesa sprieda, ka lai arī roku dzelžu uzlikšana nebija nepieciešama konkrētajā situācijā, konkrētais pasākums nesasniedza minimālo bardzības līmeni, ko pieprasa 3. pants, tādējādi šis pants netika pārkāpts.

Cilvēktiesību gids

Eiropas cilvēktiesību izglītības platforma