Eiropas Cilvēktiesību tiesa
2010. gada 24. jūnijs

Fakti

Pieteicēji bija viendzimuma pāris, kas vēlējās stāties laulībā. Tā kā nacionālais likums neatļāva laulības viendzimuma partneriem, viņu iesniegums tika noraidīts.

Sūdzība

Pieteicēji sūdzējās, ka iestāžu atteikums slēgt viņu laulību pārkāpa viņu tiesības stāties laulībā, ko aizsargā Konvencijas 12.pants. Pieteicēji arī sūdzējās saskaņā ar Konvencijas 14.pantu kopsakarā ar 8.pantu, ka pret viņiem vērsta diskriminējoša attieksme uz seksuālās orientācijas pamata, jo viņiem tika liegta iespēja stāties laulībā un viņiem nebija pieejami citi veidi, kā valsts varētu juridiski atzīt viņu savienību.

Tiesas secinājumi

Attiecībā uz viendzimuma laulībām Tiesa atzīmēja, ka laulības institūts ir piedzīvojis milzīgas sociālas pārmaiņas kopš Konvencijas pieņemšanas, tomēr Eiropas valstu starpā nepastāv vienprātība attiecībā uz viendzimuma laulībām. Tā secināja, ka laulībai ir dziļi iesakņojušās sociālas un kultūras tradīcijas, kas var stipri atšķirties dažādās sabiedrībās. Tādēļ Tiesa atteicās izteikt savu viedokli nacionālo iestāžu vietā. Tiesa sprieda, ka Konvencijas 12.pants neuzliek par pienākumu atbildētāja valstij piešķirt viendzimuma pāriem, tādiem kā pieteicēji, pieeju laulības slēgšanai, tādēļ netika konstatēts pietecēja tiesību stāties laulībā pārkāpums.

Tālāk Tiesa norādīja, ka valstīm ir piešķirta noteikta rīcības brīvība attiecībā uz to, kādus citus juridiskās atzīšanas līdzekļus tās varētu piešķirt viendzimuma pāru savienībām. Tiesa konstatēja, ka nacionālais likums sniedza pieteicējiem iespēju iegūt juridisku statusu, kas daudzējādā ziņā ir līdzvērtīgs vai vienāds ar laulības institūtu. Tādējādi valsts nebija pārsniegusi savas rīcības brīvības robežas, izvēloties tiesības un pienākumus, ko piešķirt reģistrētām partnerattiecībām, un tādējādi netika konstatēts Konvencijas 14.panta kopsakarā ar 8.pantu pārkāpums.

 

Cilvēktiesību gids

Eiropas cilvēktiesību izglītības platforma