Fakti
Sakarā ar jaunu ceļu un viaduktu būves plānošanu abu pieteicēju – Sporrong kunga un Lӧnnroth kundzes īpašumi Stokholmā bija iekļauti to īpašumu sarakstā, kurus paredzēts atsavināt. Pieteicēju īpašumu atsavināšanas atļaujas bija spēkā attiecīgi 23 un 8 gadus. Vēlāk tās tika atceltas sakarā ar pilsētplānošanas politikas izmaiņām. Īpašumi netika nojaukti. Laikā, kamēr atļaujas bija spēkā, pieteicējiem bija liegta iespēja veikt rekonstrukcijas darbus savos īpašumos, izņemot, ja viņi pieprasītu speciālu atļauju. Pieteicēji nevarēja iesniegt tiesā prasību, lai apstrīdētu atsavināšanas atļauju pagarināšanu vai lai tās atceltu.
Sūdzība
Pieteicēji sūdzējās, ka viņu sūdzības saistībā ar atsavināšanas atļaujām attiecībā uz viņu īpašumiem netika izskatītas un nebūtu varējušas tikt izskatītas Zviedrijas tiesās, tādējādi pārkāpjot viņu tiesības uz taisnīgu tiesu.
Tiesas secinājumi
Tiesas ieskatā, pieteicēju īpašumtiesības bija “civilās tiesības”, tādēļ bija piemērojams Konvencijas 6.(1) pants. Tiesa uzsvēra, ka tiesības uz taisnīgu tiesu tiek piemērotas ikvienam, kurš uzskata, ka iejaukšanās kādu viņa civilo tiesību izlietošanā ir prettiesiska un sūdzas par to, ka viņam nav bijusi iespēja iesniegt prasību tiesā.
Ievērojot to, ka pieteicēji uzskatīja, ka atsavināšanas atļaujas, kas ietekmēja viņu īpašumtiesības, bija prettiesiskas, viņiem bija jābūt tiesībām uz šī nacionālā likuma piemērošanas jautājuma izskatīšanu tiesā. Tādējādi tika konstatēts Konvencijas 6.(1) panta pārkāpums.