(Ieslodzījuma vietas – nosacījumi)
Latvijas Republikas Augstākā tiesa
2010. gada 6. maijs
Fakti
Pieteicējs R.kungs sūdzējās, ka laikā, kamēr viņš atradās ieslodzījumā, viņš nesaņēma zobu birsti, zobu pastu, tualetes papīru un ziepes, lai izmazgātu savas drēbes. Viņš lūdza šos priekšmetus cietuma administrācijai, taču viņa lūgumi tika noraidīti.
Sūdzība
Pieteicējs sūdzējās, ka higiēnas produktu trūkums radīja zobu veselības pasliktināšanos un lika viņam justies netīram, tādējādi pārkāpjot pazemojošas attieksmes aizliegumu. Viņš prasīja arī morālā kaitējuma kompensāciju, kuru zemākās instances tiesas viņam nepiešķīra.
Tiesas secinājumi
Tiesa uzsvēra, ka Satversmes 95. pants aizsargā vienu no pamatvērtībām demokrātiskā sabiedrībā – necilvēcīgas un pazemojošas attieksmes aizliegumu. Šāds aizliegums ir absolūts – nekādi apstākļi nevar attaisnot tā neievērošanu. Tiesa uzsvēra, ka ieslodzītajiem jābūt pakļautiem tikai tādiem ierobežojumiem, kas ir neizbēgami, kad tiek atņemta brīvība, un kas ir savienojami ar cilvēka cieņas ievērošanu.
Tiesa uzskatīja to par acīmredzamu, ka personai, kurai ir atņemta brīvība, jāvar uzturēt sava personiskā higiēna. Šajā sakarā pret ieslodzīto nevar attiekties savādāk, kā pret jebkuru citu personu. Konkrētajā lietā Tiesa uzsvēra, ka tualetes piederumu trūkums, izņemot vienu zobubirsti, pusotra gada garumā, neizbēgami lika cilvēkam justies pazemotam. Tiesa arīdzan uzsvēra, ka citi tualetes piederumi, šajā gadījumā – ziepes, nevar tikt izmantotas kā zobu pastas aizstājējs. Ņemot vērā, ka pazemojošas attieksmes aizliegums ir absolūts, Tiesa norādīja, ka finanšu resursu trūkums nevar būt attaisnojums tualetes piederumu trūkumam. Tādējādi Tiesa nosprieda, ka zemākās instances tiesa būtu varējusi piešķirt pieteicējam pienācīgu morālā kaitējuma kompensāciju par pazemojošas attieksmes aizlieguma nopietnu pārkāpumu.