(Ieslodzījuma vietas – reliģija)
Latvijas Republikas Augstākā tiesa
2010. gada 6. maijs
Fakti
Pieteicējs R. kungs izcieta brīvības atņemšanas sodu. Pieteicējs sūdzējās, ka viņš bija lūdzis cietuma administrācijai veģetāru diētu, paskaidrojot, ka viņa reliģija – islāms – neatļāva viņam ēst gaļu un gaļas produktus. Šāda diēta viņam netika nodrošināta. Apelācijas instances tiesa konstatēja, ka reliģiskā brīvība sevī neietvēra tiesības stingri ievērot konkrētu diētu.
Sūdzība
Pieteicējs apgalvoja, ka fakts, ka viņam netika nodrošināta veģetāra diēta, pārkāpa viņa reliģijas brīvību, ko viņam garantē Satversmes 99. pants.
Tiesas secinājumi
Tiesa atkārtoti uzsvēra, ka reliģijas brīvība sevī ietver tiesības izpaust reliģisko pārliecību. Tomēr tā neaizsargā jebkuru darbību, ko pamato vai uz ko iedvesmo reliģija vai pārliecība. Tiesa norādīja, ka reliģiskā pārliecība var tikt izteikta, ievērojot reliģiskās paražas un izpildot reliģiskus rituālus, kas veido konkrētas reliģijas daļu. Tādēļ to aizsargā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 9. pants un Latvijas Republikas Satversmes 99.pants. Īpaša diēta ir daļa no atsevišķām reliģijām un tādēļ to aizsargā reliģiskā brīvība, neatkarīgi no tā, vai persona atrodas cietumā vai nē. Tādēļ diēta, kas atbilst ieslodzītā reliģiskai pārliecībai, viņam ir jānodrošina, izņemot, ja konkrētā iejaukšanās ir noteikta likumā, kalpo leģitīma mērķa sasniegšanai un ir samērīga ar šo leģitīmo mērķi. Tādējādi Tiesa atcēla zemākās instances tiesas spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai pēc būtības.