Latvijas Republikas Augstākā tiesa
2012. gada 20. aprīlis
Fakti
Pieteicējs K. kungs izcieta brīvības atņemšanas sodu. Sākotnēji viņš sūdzējās Latvijas Ieslodzījuma vietu pārvaldē un vēlāk Administratīvajā tiesā par to, ka cietuma administrācija nebija viņu apgādājusi ar higiēnas precēm. Administratīvā rajona tiesa un administratīvā apgabaltiesa sprieda, ka ir noticis pieteicēja tiesību pārkāpums, taču nekonstatēja, ka šajā lietā būtu nepieciešama finansiāla kompensācija.
Sūdzība
Pieteicējs sūdzējās, ka kompensācijas trūkums pārkāpa viņa tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli un atbilstošu kompensāciju.
Tiesas secinājumi
Tiesa atzīmēja, ka tiesību pārkāpuma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstošu kompensāciju. Kompensācijai jābūt taisnīgai, un tās apjomam jābūt atkarīgam no vairākiem faktoriem, tai skaitā aizsargāto tiesību nozīmīguma, pārkāpuma smaguma, iestādes motivācijas, cietušā rīcības un citiem svarīgiem faktoriem. Kompensācijas apjomam jābūt samērīgam ar pārkāpuma smagumu, piemēram, jo nopietnāks pārkāpums, jo lielāka kompensācija ir piešķirama. Tas jāņem arīdzan vērā, kad jāizvēlas tiesību aizsardzības līdzekļa veids. Tiesa arī uzsvēra, ka kompensācijas apmērs nedrīkst būt būtiski mazāks kā tas, kādu nosaka Eiropas Cilvēktiesību tiesa līdzīgos gadījumos. Tiesa atzina, ka arī rakstiska vai mutiska atvainošanās var tikt uzskatīta par efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli mazāk nozīmīgos personas tiesību aizskārumos.
Tomēr konkrētajā lietā Tiesa secināja, ka, tā kā higiēnas priekšmetu trūkums pārkāpa necilvēcīgas attieksmes aizliegumu, to nevarēja uzskatīt par maznozīmīgu pārkāpumu, un to nevarēja atlīdzināt tikai atvainošanās. Tādēļ Tiesa secināja, ka pieteicējs nebija saņēmis efektīvu tiesisko aizsardzību par viņam nodarīto tiesību pārkāpumu, un tā atcēla spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai zemākās instances tiesā.