(Ieslodzījuma vietas – efektīvs tiesiskais līdzeklis)
Latvijas Republikas Augstākā tiesa
2007. gada 7. novembris
Fakti
Pieteicējs B. kungs iesniedza pieteikumu administratīvai rajona tiesai, prasot kompensāciju par faktu, ka viņam nebija iespējas iegūt vidusskolas izglītību un strādāt laikā, kad viņš atradās ieslodzījumā. Rajona tiesa un apgabaltiesa nepieņēma viņa pieteikumu, norādot, ka nepastāv būtisks pieteicēja pamattiesību aizskārums, kas uzliktu par pienākumu uzsākt administratīvo procesu.
Sūdzība
Pieteicējs sūdzējās, ka zemāko instanču tiesu tiesneši ir pārkāpuši viņa tiesības iesniegt sūdzību par tiesību uz izglītību un tiesību uz darbu pārkāpumu.
Tiesas secinājumi
Augstākā tiesa norādīja, ka ieslodzītais tiek uzskatīts par personu, kas atrodas īpašā cietuma administrācijas pakļautībā. Tādos gadījumos ieslodzīto prasības var izskatīt administratīvā tiesa, ja attiecīgais lēmums ir būtiski pārkāpis ieslodzītā cilvēktiesības. Tādēļ tiesai vispirms jānosaka, vai pieteicēja cilvēktiesības tikušas pārkāptas un pēc tam – vai pārkāpums ir nozīmīgs.
Konkrētajā lietā Tiesa konstatēja, ka ieslodzītie cietumā nevar baudīt pamattiesības uz valsts apmaksātu vidusskolas izglītību. Tāpat Tiesa konstatēja, ka ieslodzītajiem nav tiesību prasīt apmaksāta darba veikšanu cietumā. Tā kā Tiesa nekonstatēja pārkāpumu pieteicēja cilvēktiesībās, tā sprieda, ka lieta nav jānodod izskatīšanai administratīvajām tiesām un pieteicēja tiesības uz pieeju tiesai nav tikušas pārkāptas.