Latvijas Republikas Augstākā tiesa
2008. gada 19. augusts

Fakti

Pieteicējs Ļ. kungs sūdzējās par injekciju kvalitāti, kuras viņam ievadīja cietuma medicīniskais personāls. Viņš iesniedza sūdzību administratīvajā tiesā. Viņa sūdzību nepieņēma ne rajona, ne apgabaltiesa, motivējot ar to, ka šāda veida sūdzības jāskata vispārējās jurisdikcijas tiesai. 

Sūdzība

Pieteicējs sūdzējās, ka atteikums pieņemt viņa sūdzību bija prettiesisks un sūdzību vajadzēja skatīt administratīvajā tiesā. 

Tiesas secinājumi

Augstākā tiesa norādīja, ka ieslodzītais atzīstams par personu, kas pakļauta cietuma administrācijai. Tādos gadījumos ieslodzītā prasību jāskata administratīvajai tiesai, ja apstrīdētā rīcība ir pārkāpusi ieslodzītā cilvēktiesības. Tiesa uzsvēra, ka valstij ir pienākums pārliecināties, ka personas, kas izcieš brīvības atņemšanas sodu, tiek izolētas no sabiedrības un neizdara jaunus noziedzīgus nodarījumus. Tomēr tas nenozīmē, ka ieslodzītie vispārīgi zaudē savu cilvēktiesību aizsardzību. Ieslodzīto, tāpat kā citu indivīdu cilvēktiesību ievērošana jānodrošina atbilstošā līmenī. 

Konkrētajā lietā Tiesa konstatēja, ka pieteicējs sūdzējās par medicīniskās aprūpes kvalitāti, kas var būt saistīta ar necilvēcīgas un pazemojošas attieksmes aizliegumu un  tiesībām uz dzīvi. Tādējādi Tiesa secināja, ka sūdzības par medicīniskās aprūpes kvalitāti, ja apstrīdētā rīcība būtiski pārkāpj ieslodzītā cilvēktiesības, jāizskata administratīvajai tiesai. Rezultātā Augstākā tiesa atcēla zemākās instances tiesas lēmumu nepieņemt pieteicēja sūdzību.

Cilvēktiesību gids

Eiropas cilvēktiesību izglītības platforma